Graudiņa pārī ar Samoilovu svētdien Adelaidē kļuva par pasaules čempionēm pludmales volejbolā, finālā ar 2-1 (21:15, 15:21, 15:11) pārspējot ASV duetu Terīni Brašeri un Kristenu Nasu.
Graudiņa intervijā stāstīja, ka tagad, atskatoties uz turnīru, ir vieglāk formulēt un sajust to, ka viss tiešām beidzās par labu mūsu sportistēm.
"Tieši tajā brīdī turnīrā, protams, bija vēl šaubas vai neziņa par to, kā paveiksies. Vienmēr pēkšņi pretiniekam var iekrist ļoti labas serves, un tur neko nevar darīt, bet, atskatoties uz turnīru, tam bija īpaša atmosfēra, īpaša noskaņa, īpaša mentālā noskaņa mūsu komandas iekšienē. Tagad, atskatoties atpakaļ, šķiet, ka tas bija loģisks noslēgums un loģisks rezultāts," stāstīja Tīna.
Viņa arī atklāja, ka turnīrā saņēma atbalstu ne tikai no latviešu līdzjutējiem, bet arī ārvalstu faniem un spēlētājiem.
"Man šķiet, mēs gadu gaitā ar Nastju esam iemantojušas tādu mīlestību no daudz un dažādiem volejbola faniem pasaulē. Bija prieks saņemt ziņas no ārzemju kolēģiem. Tas atbalsts ir svarīgs. To mēs īpaši izjutām Covid-19 pandēmijas laikā, kad nebija skatītāju, un viss bija caur kamerām. Tagad var just, ka tam klātienes efektam ir nozīme," turpināja volejboliste.
Treneris Mihails Samoilovs pēc iegūtā titula gan sacīja, ka vēl ir vieta izaugsmei. Graudiņa atzina, ka "volejbols ir tik daudzšķautņains sporta veids, kur ir gan fiziskais, stratēģiskais, taktiskais aspekts, kurā katrā no tiem var turpināt augt."
Viņasprāt, šobrīd svarīgākais ir saprast, kā atrast stabilitāti viņas un Anastasijas spēlē.
"Mēs tikko pierādījām, ka varam būt labākās pasaulē. Jautājums – kā mēs varam spēlēt tā, lai būtu labākās katrā turnīrā?"
Šobrīd sportistēm ir svarīgi atpūsties un saprast, kā turpmākos divus gadus līdz vasaras olimpiskajām spēlēm viņas vēlas sportot, tāpēc olimpisko spēļu temats šobrīd nav prioritāte. Ar trenera Daniela Vuda darbu Graudiņa un Samoilova ir apmierinātas un vēlas turpināt sadarbību.
Par atmosfēru Austrālijā pasaules čempione atklāja, ka tā bija sirreāla sajūta. Kāda ģimene bija savākusi ozola zariņus, lapas un izdalījusi visiem tribīnēs sēdošajiem.
"Tā bija tik sirreāla sajūta, ka mēs sēžam un visi ar tiem ozoliņiem mums māj. Tiešām pilnīga māju sajūta. Latviešu sabiedrība Austrālijā ir ļoti aktīva, ļoti tuva savā starpā. Viņi bija tik priecīgi, ka viņiem bija iespēja tikt uz mūsu spēlēm un parādīt savu latvietību, justies īpašiem, atjaunināt patriotisma sajūtu," turpināja Tīna.
"Viņi mums tikt daudz pateicās, kaut gan mums ar Nastju bija sajūta, ka mums viņiem jāpateicas. Tad tur bija abpusēja "paldiesošanās" par to, cik labi, ka tas sports savieno un dod prieku gan skatītājiem, gan mums ar Nastju. Tā bija ideāla simbioze starp Austrālijas latviešiem un mums tur, Adelaidē," noslēdza Graudiņa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
