Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu, lai stāstītu par videi draudzīgām lietām cilvēkiem saprotamā valodā.
"Karš Ukrainā līdztekus milzīgajai humanitārajai traģēdijai – tūkstošiem cilvēku, kuri gājuši bojā, miljoniem cilvēku, kuri nelaimē, Ukrainas valstij, kurai būs nepieciešami desmitiem gadu, atsevišķās jomās pat simt gadu, lai atjaunotos, jārunā arī par vides kvalitāti," saka Rozītis.
Ekocīds ir noziegums pret apkārtējo vidi jeb cilvēka apkārtējās vides izpostīšana un ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
"Pasaulē ir plaši skaidrojumi un ir dažādas virzības, lai pieņemtu starptautiskā telpā terminu ekocīds. Vienkāršam klausītājam ekocīds ir noziegums pret apkārtējo vidi, izjaucot šo ekoloģisko līdzsvaru," skaidro Rozītis.
"Ukrainas karā mēs pavisam noteikti varam lietot pēc būtības vārdu ekocīds. Tas ir noziegums pret apkārtējo vidi. Mēs tiešām varam teikt, ka ekoloģiskais līdzsvars ir izjaukts."
Rozītis skaidro, ka var runāt par visu karu, bet var runāt arī par atsevišķiem notikumiem. Piemēram, par Kahovkas dambja uzspridzināšanu, kad ir grūti pateikt, kādā laika mērogā var runāt par kaut kādu līdzsvara panākšanu šajā teritorijā.
Ukrainas kontekstā visbiežāk runājam par nodarīto postu cilvēkiem, infrastruktūrai, kultūras objektiem, retāk par nodarīto kaitējumu videi, kā šāds karš atspoguļojas dabā, kas ir lielākie kaitējumi, kas Ukrainā šobrīd tiek nodarīti?
Rozītis, runājot par karu un tā ietekmi uz vidi, saka, ka ir jārunā par trim līmeņiem:
- Pirmkārt, ko tas nozīmē Ukrainas teritorijā, kas ir gaisa, augsnes, ūdens piesārņojums. Tie ir arī izmeši. Tas ir kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai, mainīta dažādas ekosistēmas.
- Otrs līmenis, ko nodara agresorvalsts pret klimata pārmaiņām un dzīvo dabu.
- Trešais līmenis ir starptautiskie lēmumi, piemēram, gan politiski lēmumi, gan finansējuma samazinājumi izpētei, atbalsta sistēmām.
Kas šobrīd ir tas kaitējums, ko karš nodara dabai Ukrainā? Jau pieminētais Kahovkas dambis. Tur ikdienā deg meži. Ir dzirdēts, ka okupanti Ukrainā speciāli dedzina mežus, ko tas nodara, un ko tas maina dabai?
Rozītis neslēpj, ka tas ļoti, ļoti ietekmē ekosistēmu.
"Ukraina ir viena no valstīm, kurā glabājās ļoti liela dabas daudzveidība.[..] Dažādas ekosistēmas – stepes, meži un ūdeņi. Šobrīd vairākas ekosistēmas ir neatgriezeniski iznīcinātas, piemēram, simtgadīgi meži. [..] Ir arī endēmiskas sugas, kas ir tikai un vienīgi Ukrainas teritorijā. Ir zinātnieku ziņojumi, ka tās ir apdraudētas un kara apstākļos tās varētu izsust."
Atskatoties uz šiem diviem kara gadiem, jādomā, vai ir jau kas tāds, kas ir neatgriezeniski zaudēts. Klimatam un dabai nav robežu, tāpēc tas būs mūsu visu zaudējums.
"Precīzi, cik un kas ir izzudis, grūti pateikt. Ir veikti pētījumi, bet tie beidzās ar secinājumiem, ka ļoti precīzi nevar pateikt, jo nevar šīs teritorijas precīzi apsekot. Ļoti daudzas teritorijas ir mīnētas, ir kara zonā, un liela daļa teritoriju ir okupantu pārraudzībā, tāpēc nav precīzi noteikts kaitējums un ietekmes."
Rozītis domā, ka ir jābeidzas karam un arī tad vēl paies ilgs laiks, lai precīzi visu apzinātu.
Kādam par šo ekocīdu būs jāatbild, kāds tiks saukts pie atbildības. Rozītis ir pārliecināts, kas šis ir starptautiska rakstura pārkāpums, ietekmes pavisam noteikti ir starptautiskas, un tā nav mērāma tikai un vienīgi Ukrainas teritorijā. Primāti tas būtu jāuzlūko kā starptautiska rakstura noziegums.
Kā ekocīds Ukrainā var ietekmēt arī citas ekosistēmas pasaulē un Latvijas ekosistēmu?
"Ļoti daudzas bioloģiski augstvērtīgas teritorijas tiek iezīmētas Ukrainas pārrobežā. Dabā nav robežu. Tur tiešā ietekme ir būtiska. Ja skatāmies uz Latviju, tad ir divu veidu līmeņi. Grūti pateikt, piemēram, kā tas ietekmē kādu putnu vai zīdītāju populāciju. Runājot par lēmumiem, piemēram, Latvija atsakās un veicina to, kad Eiropa atteiksies samazināt pesticīda apjomu, kas ir netieša, bet atstāj ietekmi uz dažādām sugām. Arī intensīvākai mežu ciršanai ir ietekme uz dabu. Līdz ar to ietekmes var būt netiešas, pēc lēmumiem, kas tiek pieņemti starptautiski," tā situāciju skaidro Rozītis.
Satraukumu ne tikai Ukrainā, bet visā pasaulē un arī Latvijā rada tas, kas notiks, ja kāda no atomelektrostacijām tiks uzspridzināta?
Rozītis neslēpj, ka tie mirkļi ik pa laikam ir ļoti tuvu. "Tā būtu vēl milzīgāka ietekme gan uz gaisa piesārņojumu, gan ekosistēmu. [..] Te jārunā jau par cilvēka veselības stāvokli. Tā būs vēl dziļāka katastrofa," neslēpj Rozītis.
Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi un kausies arī portālā šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
