Par dabā iešanu: kas ir draudzīga dabā būšana un Latvijas dabas vērtības
Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu, lai stāstītu par videi draudzīgām lietām cilvēkiem saprotamā valodā.
"Runājam, lai domātu un domājam, lai runātu," saka Oskars Lepers.
"Dabu var aizsargāt ar saukļiem, dabu var aizsargāt ar likumiem un aizliegumiem, dabu var sargāt, arī ļaujot to cilvēkam iztaustīt ar pirkstiem – ievedot dabā, iedodot rokās darbarīkus un parādot, kā to var izdarīt strādājot. Tā var gūt divējādas pozitīvas izjūtas – darba prieku un prieku par sakoptu teritoriju. Paša sakoptu dabas stūrīti," raksta Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Artūram Jansonam ikdienā 50% laika ir tas, ko lielākā daļa cilvēku dara brīvdienās. Viņš lielāko daļu laika pavada dabā.
"Dabā draudzīga būšana pēc būtības ir neatstājot pēdas. [..] Ko atnesi, to aiznes."
Jansons domā, ka situācija Latvijā ar apzinīgajiem dabā gājējiem ir uzlabojusies, jo atkritumi no tūristiem dabā paliek mazāk. Īpaši labiekārtotu taku tuvumā.
"Tas nenozīmē, ka mežā paliek atkritumu mazāk. Tieši apzinātie tūristi to dara mazāk."
Jansons iesaka pirms iešanas dabā, to izplānot, jo ļoti daudz jautājumu rodas pēc tam. Piemēram, te drīkstēja celt telti vai nē, te drīkstēja kurināt ugunskuru vai nē?
"Ir pietiekami daudz publisku resursu, kuros ir informācija par vietām, uz kurām tu gribi iet. Visvienkāršākais būs Dabas datu uzturēšanas sistēma "Ozols", kas ir publisks, kartogrāfisks materiāls, kurā var redzēt vietas un aizliegumus, kas kurā vietā ir," skaidro Jansons un atgādina, ka dabā tās vietas, kur drīkst pilnīgi visu, tādu nav. Katrā ir kāda niansīte vai knifiņš, ko nedrīkst darīt.
Piemēram, pie jūras mežā ugunskuru kurināt nedrīkstēs. Tāpat kā 300 metru kāpu aizsargjoslā nedrīkstēs celt teltis. Savukārt, par to vai drīkst celt teltis pludmalē, jāskatās attiecīgās pašvaldības noteikumos.
"Tas pats attiecas uz suņiem. Ir vietas, kur ar suņiem nedrīkst iet. Ir vietas, kur nedrīkst iet tikai pavadās. No dabas viedokļa es teiktu tā, jo īpaši pavasarī, no marta līdz jūlijam, suņiem vienmēr būtu jātur pavadā. Tāpēc, ka mežā ir mazuļu laiks. Suns, pat ļaunu negribēdams, mazuļus var iztraucēt, sporta pēc nokost," skaidro Jansons.
"Pavasarī suņus būtu vēlams obligāti turēt pavadā. Staigājat ar viņiem kaut 50 kilometrus, bet turiet pavadā. [..] Izskraidīties var tajās vietās, kur ar dabu nesastopas."
Dabā gājējiem būtu jāievēro princips: "Ko atnes, to aiznes!" Jansons vēlreiz mēģina mums visiem paskaidrot, kāpēc nav tik vienkārši ar atkritumu tvertnēm mežā.
"Jo dziļā mežā, jo grūtāk apsaimniekot. Agrāk liktas miskastes, pat tad, ja bija ar vāku, piemēram, ziņkārīgās vārnas to saturu izstaipīja."
Jansons to salīdzina ar uzklātu pusdienu galdu, no kura dzīvnieks ne tikai ēd, bet var arī, piemēram, sapīties plastmasa maisiņā. Un atgādina, ka plastmasa dabā ilgi sadalās.
"Lielajos stāvlaukumos, kempingos, benzīntankos ir publiskās miskastes. Ko tad tu tādu atnes dabā – sviestmaižu iepakojumu, kafijas krūzīti, pudeli, saliec mugursomā un aiznes līdz lielajai publiskajai miskastei."
Viens Jansona novērojums ir tāds, ka pat tad, kad miskaste ir pilna, cilvēks mēģinās tajā vēl kaut ko ielikt. Ja atkritumi ir pie miskastes, tad tā izvazāšana dabā notiek vēl ātrāk.
"Plānotāji līdzi ņem vairāklietojamas krūzes, termosus, sviestmaižu kastītes, kuras nav jāmet ārā. Stihiskie tūristi benzīntankā nopērk uzkodas un tad rodas tie atkritumi."
Jansons saka, ka miskastu novākšana no pastaigu takām strādā.
"Nav tā, ka mums pārmet, ka esam novākuši miskastes un tagad viss ir slikti. Tas reāli strādā. Ir mazāk atkritumu."
Ja plāno doties mežā un celt "mājiņu" no koka, tas nebūs liels ļaunums, saka Jansons, bet atgādina, ka kritalām mežā ir būtiska vieta, jo tie ir dzīvāki par dzīvākajiem kokiem. Savukārt celt telti, piemēram, Latvijas valsts mežos, viņš iesaka labiekārtotās vietās, kur ir iekārtota arī droša ugunskura vieta. Ugunsnedrošajā laikā jābūt īpaši uzmanīgiem, lai neizraisītu lielu ugunsnelaimi.
Latvijā ir arī tādas teritorijas, kurās cilvēku klātbūtne nav vēlama. Tie ir dabas rezervāti. Latvijā ir četri rezervāti – Grīņu, Krustkalnu, Teiču un Moricsala. Tur cilvēks nevar iet nevienā gadalaikā un nekādos apstākļos. Tur iet zinātnieki un ir atsevišķi organizētas ekskursantu grupas ierobežotā skaitā. Arī rezervātu zonās Nacionālajos parkos. Tādu nav daudz, bet tās ir vietas, kur cilvēks nevar iet nekad.
Jansons atgādina, ka ir arī sezonas liegumu vietas, kas ir pamatā uz putnu ligzdošanas laiku – no 1. marta līdz 1. jūnijam vai no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Piemēram, Vecdaugavas pussala līdz 1. jūnijam ir slēgta. Arī Gaujas grīva Carnikavā uz mazo zīriņu ligzdošanas laiku ir slēgta.
"Latvija ir priviliģēta vieta, jo mums ir daudz vietu, kur iet dabā. [..] Mēs lielākā daļā mežos varam iet visu gadu, piemēram, ogot, sēņot."
DAP ir rīkojusi arī talkas. Jansons iesaka ieskatīties lapā "Daru labu dabai". Tur ir apkopoti darbu veidi, iespējas, vietas, kur mazs vai liels kolektīvs var pieteikties, zinātniskā valodā, biotopa atjaunošanas uzturēšanas talkām.
"Tas ir pretnostatījums talkai, kur vācam atkritumus. Šeit ir iespēja uzturēt labā stāvoklī tās dabas teritorijas, kuras nav labā stāvoklī. Piemēram, novākt nopļauto sienu, atbrīvot dižkoku no apauguma, iztīrīt kādu upi. Tās ir jēgpilnas dabas talkas," stāsta Jansons.
Jansons vērš uzmanību uz to, ka vismazāk ko darīt dabā, talkot ir pavasarī. Pavasarī ir miera periods. Vasaras otrā puse, rudens un ziema, tad var patalkot. Pavasarī viņš iesaka baudīt dabas dabu un priecāties par dabas skaņām.
Raidījumos tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi un kausies arī portālā šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
