Uzmanību. Gatavību. Zaļš! Par gada dzīvnieku un dabai draudzīgu dzīvesveidu
Arī jaunajā gadā katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu. Viesos pie Kaspara Dvinska bija zooloģe Inta Lange. Raidījumā runāja par stirnām, tuvākajām aktivitātēm Latvijas Nacionālā dabas muzejā, dabai draudzīga dzīvesveida kultivēšanu un uzzinājām, ka stirnas mazuļus, ja tie satikti mežā, aiztikt nevajag.
Kaspars vēlējās noskaidrot, kāpēc tieši stirna ir Latvijas gada dzīvnieks?
Lange smejoties saka, ka arī viņa reizēm ir saņēmusi jautājumu, kāpēc pagājušajā gadā bija ķirzakas, bet šogad, Zaļā pūķa gadā, ķirzaku laiks ir pagājis.
"Šis ir tāds iezīmīgs gads. Tieši pirms 25 gadiem tika pirmo reizi izvirzīts gada dzīvnieks. Pirmsākumos iemesls bija pievērts sabiedrības uzmanību retam vai ļoti aizsargājama, maz zināmam dzīvniekam. Laika gaitā ir bijuši gan kukaiņi, gan gliemeži. Patīkami, ka tagad ir daudz dažādu biedrību gan kukaiņu, gan gliemežu, kas paši izvirza savas nominācijas. Dabs muzeja kompetencē pārsvarā ir zīdītājdzīvnieki," atceroties pirmsākumus stāsta Lange.
Bet, runājot par šā gada dzīvnieku stirnu, Lange atklāj, ka "stirna ir viens no tiem dzīvniekiem, kuras ir daudz un visi kaut reizi tās ir redzējusi, bet tajā pašā laikā tie ir dzīvnieki, par kuriem ir daudz mītu. Patiesībā daudz nezināmā."
Stirnu gadā Dabas muzejs plāno izstāstīt un atklāt dažādus noslēpums par šiem dzīvniekiem. Dabas muzejā būs ap un par stirnu visa gada garumā.
Janvāra pēdējā sestdienā Dabas muzejā visas ģimenes ir aicinātas uz ģimeņu dienu, kurā varēs uzzināt visu par stirnu.
Lange aicina iet dabā arī ziemā.
"Daba neapstājas arī lielos mīnusos. Dzīvnieki dzīvo, putni lido. Mazliet savādas ir šīs norises, bet tas ir labs laiks, lai kaut kur dotos."
Kaspars ar zooloģi runāja par putnu barošanu ziemā.
"Mazputniņi, kas ziemas liekā lido pie cilvēka, bet vasarā principā nav redzami, viņiem gan barotava ir izšķirošais – izdzīvot vai neiedzīvot. Ja viņi ir pieraduši, ka blakus, netērējot lieki enerģiju, ir barība, tad lielais aukstums viņiem netraucē. Galvenais, lai putniņš ir paēdis, tad viņam dzīve turpinās un viss ir kārtībā. Grūtāk ir, ja nav ēdamā un enerģija jātērē, lai ēdamo atrastu. Protams, būtu ļoti ļauni, ja putniņš ar pēdējiem spēkiem atlido, bet barotava ir tukša," stāsta Lange un mierina visus satrauktos:
"Nav ko celt paniku. Tas, ka mazputniņi ziemas sezonā iet pastiprināti bojā, tā tas notiek vienmēr un visur. Ne jau visi putniņi nāk pie cilvēka barotavas. Dabā ir dabiskā izlase. Labā ziņa ir tāda, ka izdzīvo stiprākie. Viņi šo populāciju ļoti ātri atjauno."
Viens ir barotava, bet Lange atgādina, ka svarīgi ir zināt, ko putniņiem dot ēst. Viņa neiesaka dot maizi vai ko citu, kas palicis pāri.
"Vislabākā ir eļļainā, treknā barība, piemēram, saulespuķu sēklas. [..] Visvienkāršākais ir parasts speķītis. Bet jāatceras – sālītu, kūpinātu nedrīkst. Vienkārši parastu speķīti."
Lange teic, ka speķītis būts pats labākais, jo to knābā visi, sākot ar dzenīšiem un beidzot vēl ar kādiem retiem putniem, kas pilsētā vispār nav novēroti.
Kā ir ar zvēru barošu mežā?
"Latvijā dzīvojošie savvaļas dzīvnieki ļoti labi iztiek bez cilvēka palīdzības. Viņi ir ziemeļu dzīvnieki. Aukstums un sniegs šos dzīvniekus nebiedē."
Lange nenoliedz, ka mums, cilvēkiem, jau šķiet, ja pašiem ir auksti un slikti, tad dzīvnieciņiem ar ir slikti un noteikti vajag palīdzēt. Tās barotavas, ko redzam dabā, ir reģistrētas barotavas mednieku kolektīviem.
"Mednieki ir cilvēki, kas ne tikai medī, bet arī parūpējas. Pārsvarā barotavu mērķis ir saskaitīt, lai saskaitītu dzīvniekus un redzu, kas konkrētajā meža apvidū dzīvo un, protams, varbūt palīdzētu palielināt dzīvnieku populāciju un būtu vairāk ko medīt."
Lange nenoliedz, ir jau jauki aiziet uz mežu un Ziemassvētku laikā eglītē sakarināt dārzeņus, bet viņa ir novērojusi, ka kaut kā neviens tos neēd, jo ir redzēti sapuvuši un karājas zaros vēl pavasarī.
"Meža dzīvnieki nestaigā gar eglītēm un nemeklē, kur ir pakārti burkāni. Arī striķīši paliek dabā. Putni tajos var iepiņķerēties. Dabā tādas lietas nekur nepazūd."
Vēl Lange ir novērojusi, ka rudeņos visu, kas palicis pāri no dārza, cilvēki ved uz mežu. Viņa atgādina, ka arī dzīvnieki to neēdīs un beigās mežā tiek izveidota komposta kaudze.
"Mežam komposta kaudzi nevajag. Ekosistēmai kaut kas lieks ir nevietā."
Lange iesaka rūpēties par mājdzīvniekiem, kas tiešām nespēj izdzīvot bez cilvēka palīdzības.
"Latvijā līdz šim nav bijuši tādi apstākļi, ka savvaļas dzīvnieki būtu tik ļoti jāpalīdz, lai viņi spētu izdzīvot."
Kaspars vēlējās noskaidrot, ka cilvēkam pareizi rīkoties, ja mežā tiek atrasts dzīvnieku mazulis, piemēram, stirniņa, lai mēs dzīvniekam nenodarītu pāri.
"Pavasara laiks ir bīstamākais meža dzīvniekiem. Visiem dzimst mazuļi. Lielai daļai savvaļas dzīvnieku izdzīvošanas stratēģija ir tāda, ka mazuļiem apmatojuma krāsa ir citādāka nekā pieaugušajiem. Piemēram, stirnai mazulis piedzims ruds ar baltiem plankumiņiem uz muguras un pirmās trīs nedēļas pārsvarā pavada guļot, kur māte viņu ir atstājusi. Briesmu gadījumos viņš nelec kājās un nekur nebēg. Protams, ka cilvēki atrod mazās stirniņas. [..] Mums ir jāatceras, ka māte pie šī mazuļa atnāk vairākas reizes diennaktī pabarot un pēc tam ātri iet projām. Ja māte būtu blakus, tā būtu skaidra zīme plēsīgam dzīvniekam – nāc un ņem. Tur kāds ir nolikts," stāsta Lange.
Stirnai ir laba oža, dzirde un viņa nenāks pie sava mazuļa, ja tuvumā būs cilvēks.
"Ja mēs gribam izdarīt dabai labu, ātri ir jādodas no mazuļa projām. Neiesaistīties tur, kur nevajag."
Kaspars šajā aukstajā laikā vēlējās noskaidrot, vai sals varētu kaitēt visu dārznieku biedam – Spānijas kailgliemezim, kas ir apsēdis daudzus jo daudzus Latvijas dārzus.
Lange visus zaļo pirkstiņu īpašniekus apbēdināja, jo neslēpa, ka Spānijas kailgliemezis tik ātri viss nenosals, jo viņu pārziemošanas taktika ir tāda, ka viņi paliek nevis virszemē vai lapās, bet viņi kārtīgi ierokas zemē. Lange atklāj, ka viņi var pat līdz 40 cm dziļumam ierakties. Viņi pat var vairāki vienā alā pārziemot.
Mēs salstam, un vai ir kādi dzīvnieki, kurus kailsals ietekmē, piemēram, ērces?
Lange apstiprina, ka entomologi ir noskaidrojuši, ka kukaiņu pasaulē svārstības ir saistītas ar ziemas temperatūrām un sniega sega ir tā, kas viņus vairāk vai mazāk pasargā no izsalšanas.
"Es gribētu cerēt, ka ērču populācijai sals būs nodarījis lielākus zaudējumus. Un vēl ir dažādi knišļi, kas cilvēkam traucē dzīvot."
Līdz pat vasarai "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!" klausies un lasi intervijas, izaicinājumus un arī zaļās ziņas darba dienās!
Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi un klausies arī portālā šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
