Uzmanību. Gatavību. Zaļš! Par klimatu, globālo sasilšanu un karstuma rekordiem
Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" ir tās īpašās reizes, kad skan jaunais raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu. Šajā reizē pie Kaspara un Rūtas Dvinskiem viesojās Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece, ģeogrāfijas zinātņu doktore Gunta Kalvāne, lai runātu par klimatu.
Tuvojas gada beigas, un tiek gaidīts ANO ziņojums par klimata pārmaiņām. Ko saskata zinātnieki, kāds gads ir klimata ziņā?
Zinātņu doktore G. Kalvāne par šo gadu saka: "Siltākais visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Un tā ir katrs gads. 2023. gadu jau šobrīd zinātnieki uzskata, ka tas būs absolūti rekordu gads, jo, piemēram, 6. jūlijā, mēs pasaulē piedzīvojām absolūti, absolūti karstāko dienu pasaulē, ņemot vērā visus datus, kas mums ir pieejami. Vidējā gaisa temperatūra bija par diviem grādiem globāli aukstāka."
Par to, kā planēta jūtas, Gunta Kalvāne to salīdzina ar cilvēku, kuram ir paaugstināta temperatūra. "Tie ir tikai viens vai divi grādi, bet pašsajūta ir līdzvērtīga," saka Kalvāne.
Vēl Kalvāne min, ka 2023. gads bija ļoti izaicinošs, piemēram, Latvijā ir bijuši sausumi, vēlās salnas un intensīvi nokrišņi. "Visu cieņu lauksaimniekiem, kas to prot pārdzīvot, izdzīvot un vēl kaut kādā veidā nopelnīt," neslēpj Kalvāne.
Viņa min, ka arī pasaules kontekstā ir bijuši dažādi izaicinājumi, piemēram, plūdi, salnas, karstuma viļņi, kas atstāj iespaidu uz cilvēka veselību, ekonomiku.
"Te ir vienmēr jāatceras, ka klimats ir ļoti kompleksa, sarežģīta sistēma, kur viens elements ietekmē otru. Mani ieradumi ietekmē visu globālo bildi."
Kaspars atgādina, ka Itālijā termometra stabiņš vasarā turējās pie +50 grādiem un pēc pusotra mēneša jau varējām lasīt, cik Toskānā bija baisi plūdi.
"Dabā viss ir savā starpā saistīts. Lielāka gaisa temperatūra, lielāka enerģija, līdz ar to ir spēcīgāka vētras un tad atkal iztvaikošanas procesi un tad intensīvie nokrišņi. To mēs saucam par cikliskajiem datiem, kad nevar saprast, kas ir iemesls – gaisa temperatūra, sausums. Tas viss ir savstarpēji saistīts un tāpēc ir tik interesanti to šķetināt."
Arvien biežāk runājam par novirzēm no normas, piemēram, sniega daudzumu, plūdiem.
"Tipiskākā un raksturīgākā klimata pārmaiņa ir nepastāvīgums un neprognozējamība. Tas sagaida arvien biežāk."
Piemēram, sausums Latvijas datos parādās arvien biežāk. Tas ietekmē ne tikai vienu valsti, bet ģeopolitiku, jo valstis ir savstarpēji saistītas ar eksportu un importu.
"99% zinātnieku ir vienojušies, ka klimata pārmaiņas ir cilvēka ietekmēts, bet dabisks process. Nekad tik strauji klimats nav mainījies. Te ir atslēgas vārds: "Nekad tik strauji!". Par to zinātnieki ļoti satraucas, jo mēs nespējam iedomāties, kādas būs šīs sekas klimata pārmaiņām. Nav viss tik pesimistiski. Ja mēs šinī brīdī apstājamies, tad mēs vēl varam to saglabāt sev pazīstamu, piemēram, ar četriem gadalaikiem."
Kalvāne min, ka tas ir viens no populārākajiem mītiem ir, ka tas ir normāls, dabīgs process.
Kas ir tas, ko cilvēks dara par daudz, kas ietekmē klimata izmaiņas?
Kalvāna nosauc četrus "lielos vaļus":
- Transports. Kā mēs pārvietojamies.
- Enerģija. Ar ko mēs kurinām savas mājas, darbinām lielās rūpnīcas.
- Mūsu patēriņa ieradumi. Sākot ar pārtiku un beidzot ar modi.
- Lauksaimniecība.
Kalvāne min vēl vienu mītu: "Zaļi dzīvot ir dārgi dzīvot."
"Ar ko mēs grēkojam? Mēs vienkārši par daudz pērkam," skaidro Kalvāne.
Guntai Kalvānei ir vēl trešais mīts: "Kāda jēga kaut ko darīt individuāli."
"Tam ir ietekme. Patiesībā tādiem individuāliem paradumiem ir ļoti liels spēks. Tie tālāk aiziet uz grupu un tad uz sabiedrību kopumā," skaidro Kalvāne un piebilst: "Es aicinātu iedzīvotājus darīt lietas. Individuālai rīcībai ir spēks. Kā latviešu teicienā: "Maz cinītis gāž lielu vezumu"."
Klimata temats ir tas, par ko var runāt stundām.
"Tuvojas Ziemassvētki, un man liels aicinājums – domājiet par Ziemassvētkiem ilgtspējīgi. Lai nav ēdienu pārpalikumu. Tā ir liela problēma. Vidējais latvietis izmet 500 eiro gadā pārtikā. Dāvanas iesaiņojiet papīrā, kas ir no ilgtspējīga meža," smaidot mums visiem novēl zinātņu doktore Kalvāne.
Līdz pat vasarai "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!" klausies un lasi intervijas, izaicinājumus un arī zaļās ziņas darba dienās!
Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi arī portālā tv3.lv.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
