Star FM ziņas 15. februārī: Ukrainas armijai sāk pietrūkt munīcijas; Latvijā gaidāmi nokrišņi
Svarīgāko ziņu apkopojums un laika prognoze ik rītu, kas ļaus uzsākt dienu informētam. Radio "Star FM" ziņas katru dienu apaļā stundā un pusstundā no 7.00 līdz 10.00.
NATO ir trīs vai četri gadi, lai sagatavotos iespējamajai Krievijas agresijai, lēš Igaunijas valdība. Mūsu ziemeļu kaimiņa ārlietu ministrs Marguss Cahkna vakar vizītes laikā Polijā pauda, ka neuzskata Krieviju par tiešu draudu Baltijas valstīm, jo Maskava ir aizņemta ar uzbrukumu Ukrainai, vienlaikus aicinot paturēt prātā, ka Krievijas kara mašīna ir iedarbināta pilnā apjomā gan ražošanas iespēju, gan mentalitātes ziņā. Igaunijas ārlietu ministrs arī atgādināja, ka 2017. gadā Krievija pie robežas ar Baltijas valstīm izvietoja 120 000 karavīru. Kopš tā laika šie karavīri ir pārsviesti uz Ukrainu, kur daudzi no tiem ir nogalināti.
Latvija tā dēvētās dronu koalīcijas attīstībai gada laikā atvēlēs vismaz desmit miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrijā, norādot, ka vakar Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstīja Ukraina, Nīderlande, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija un Vācija. Sagaidāms, ka tai pievienosies arī citas valstis. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds norāda, ka dronu koalīcijas ambīcija ir nodrošināt vienu miljonu dronu Ukrainas vajadzībām.
Ukrainas armijai sāk pietrūkt munīcijas, jo ASV Kongresa republikāņi turpina bloķēt palīdzību Ukrainai, paziņojis ASV Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans, mudinot ASV Pārstāvju palātu sekot Senāta piemēram un ātri apstiprināt Ukrainai tik ļoti nepieciešamo palīdzību. Arī ASV prezidents Džo Baidens aicinājis republikāņus Pārstāvju palātā pieņemt likumprojektu par palīdzību Ukrainai. Baidens arī nopēla bijušo ASV prezidentu un potenciālo vēlēšanu sāncensi Donaldu Trampu par draudiem mudināt Krieviju iebrukt NATO valstīs, kuras nepilda savas finansiālās saistības.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās novembrī būtu labākais iznākums Krievijai, jo Baidens kā politiķis ir "pieredzējušāks un paredzamāks". Intervijā Krievijas televīzijai Putins tomēr arī kritizēja ASV valdību, norādot, ka pašreizējās administrācijas attieksme ir kaitīga un nepareiza. Vienlaikus Putins atzina, ka Krievija strādās ar jebkuru ASV līderi, kuru ievēlēs Amerikas tauta.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien Rīgas pilī tiksies ar Pasaules Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu Latvijas delegācijas dalībniekiem. Spēlēs Latviju pārstāvēja 45 sportisti, kas bija līdz šim lielākā Latvijas delegācija Jauniešu ziemas olimpiskajās spēlēs. Latvijas jaunajiem sportistiem izdevās izcīnīt sešas godalgas – divas zelta, trīs – sudraba, kā arī vienu bronzas medaļu. Kopējā ieskaitē Latvija ierindojās dalītajā 14. vietā.
Izskanot ziņām, ka Krievija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu politiķus un amatpersonas, tostarp, no Latvijas, policija aicina Latvijas iedzīvotājus vērtēt nepieciešamību un drošības riskus, dodoties uz valstīm, kas cieši sadarbojas ar Krieviju un varētu būt nedraudzīgas Latvijai. Lai gan Interpola meklēšanas sistēmā neviena valsts nevar iekļaut personas bez pamatojuma, kuru izvērtē Interpola Ģenerālsekretariāts, policija aicina ņemt vērā, ka Latvijai nedraudzīgās valstis var veidot savus iekšējus šāda vai cita satura sarakstus.
Vācija ir kļuvusi par trešo lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot Japānu, kas šai ziņā noslīdējusi no trešās uz ceturto vietu. Japānas IKP pērn bija 4,2 triljoni ASV dolāru, neraugoties uz tā pieaugumu par 1,9%, bet Vācijas IKP 2023.gadā bija 4,5 triljoni dolāru pēc tā samazināšanās par 0,3%. Abu valstu pozīciju maiņa galvenokārt atspoguļo kraso jenas vērtības krišanos pret ASV dolāru, nevis labāku Vācijas ekonomikas sniegumu.
Eiropas Savienība gatavojas pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu bloka valstu ostās, tostarp plānots arī aktīvāk sadarboties ar Latīņamerikas valstīm, no kurām ar kuģiem Eiropā nonāk narkotikas. Kā vēsta Latvijas Sabiedriskie Mediji, Antverpenes ostā, kas ir otra lielākā Eiropā pēc pārkrauto kravu apjoma, pērn tika konfiscēts rekordliels daudzums kokaīna – 116 tonnas. Narkotikas Eiropā nonāk arī caur citām lielajām ostām – Roterdamu, Hamburgu un Marseļu. Dati liecina, ka 50% slepkavību Eiropas Savienībā ir saistītas ar narkotiku tirdzniecību.
Vācijā ir atmaskoti simtiem Rumānijas pilsoņu, kas bija saņēmuši naudu, dzīvokli, pārtiku un cita veida palīdzību, uzdodoties par bēgļiem no Ukrainas. Rumānijas pilsoņi bija ieradušies vietās, kur Vācijas varas iestādes piedāvā palīdzību ukraiņu bēgļiem, apgalvojot, ka ir izbraukuši no Ukrainas. Daži brīvprātīgie tomēr pamanīja, ka daudzi no šiem it kā "ukraiņu bēgļiem" nerunā ukraiņu valodā. Pagaidām netiek ziņots, vai pret viltus bēgļiem ir piemērotas kādas sankcijas.
Amerikas Savienotajās Valstīs svinību laikā pēc Kanzassitijas "Chiefs" uzvaras NFL finālspēlē jeb "Super Bowl" vakar izcēlās apšaude, kuras gaitā tika nogalināts viens un ievainots vismaz 21 cilvēks. Starp ievainotajiem ir 11 bērni. Kanzassitijas policija sociālās saziņas platformā "X" vēstīja, ka apšaude notika pie dzelzceļa stacijas, kur "Chiefs" spēlētāji tikās ar līdzjutējiem. Notikuma vietā aizturēti trīs bruņoti cilvēki.
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji piedalīsies Minhenes drošības konferencē Vācijā, bet pēc tam apmeklēs Spāniju un Franciju. Minhenē notiekošajā ikgadējā drošības sanāksmē pulcējas militārā elite no visas pasaules, un tā tiek uzskatīta par transatlantisko attiecību barometru. Konference sāksies piektdien.
Austrālijas likumdevēji aicinājuši ASV un Lielbritāniju atbrīvot "WikiLeaks" dibinātāju Džūljenu Asanžu un ļaut viņam atgriezties dzimtenē Austrālijā.
ASV Federālā izmeklēšanas biroja direktors Kristofers Rejs ir apmeklējis Izraēlu iepriekš neizziņotā vizītē, lai tiktos ar šīs valsts tieslietu un izlūkošanas aģentūrām.
Izraēlas uzlidojumos Libānas dienvidos vakar nogalināti deviņi cilvēki, tai skaitā septiņi civiliedzīvotāji.
Vācijā ir atmaskoti simtiem Rumānijas pilsoņu, kas bija saņēmuši naudu un dzīvokli, uzdodoties par bēgļiem no Ukrainas.
Tikmēr Vācija ir kļuvusi par trešo lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot Japānu, kas šai ziņā noslīdējusi no trešās uz ceturto vietu.
Saeima šodien lems par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša Mārtiņa Mita apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā.
Rīgas domes Izglītības komiteja šodien lems par četru pamatskolu un viena bērnudārza likvidēšanu. Bet Limbažos šodien notiks sanāksme par skolu tīklu Limbažu novadā.
Latvijas alus darītavu pārstāvji šodien dosies gājienā uz Saeimu. Aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem.
Šodien sākas Berlīnes starptautiskais kinofestivāls, kura laikā pirmizrādi piedzīvos režisora Dāvja Sīmaņa kinolente "Marijas klusums", bet Latvijas nozares profesionāļi piedalīsies kinoindustrijas pasākumos.
Turpinoties tilta pār Daugavu būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā Rīgā, no šodienas nakts stundās no plkst.21 līdz 6 satiksmei būs atvērta tikai viena braukšanas josla katrā virzienā.
No šodienas Rīgā divas 7.tramvaja maršruta pieturvietas Maskavas forštatē – "Daugavpils iela" un "Krasta masīvs" – pārceltas uz savām iepriekšējām atrašanās vietām.
Atkušņa radīto drošības apsvērumu dēļ atcelts sestdien, 17. februārī, plānotais Niedru skulptūru festivāls dabas liegumā "Randu pļavas". Ja turpmāko nedēļu laikapstākļi mainīsies un pārmitrajās pļavās būs noturīga ledus kārta, tiks izziņots jauns pasākuma datums.
Gaisa temperatūra Latvijā šorīt svārstās ap nulli. Dažviet – galvenokārt Kurzemē un Latgalē – sabiezējusi migla.
Sniega sega daudzviet Kurzemē un Zemgalē ir nokususi, valsts austrumu daļā tā saglabājas, Alūksnē ir 28 centimetri sniega.
Braukšanas apstākļi uz galvenajiem autoceļiem dienā uzlabosies – apledojums nokusīs. Vakarā atsāksies apledojuma veidošanās, vietām ceļus pārklās sniegs.
Laika prognoze 15. februārim
Šodien Latvijā būs pārsvarā apmācies laiks, bet Latgalē un Vidzemes austrumos uzspīdēs saule. Daudzviet gaidāms neliels lietus un slapjš sniegs. Vakarpusē būs vairāk nokrišņu, īpaši valsts centrālajā daļā. Pūšot lēnam līdz mērenam dienvidu, dienvidaustrumu vējam, gaiss dienā iesils līdz +1..+4 grādiem.
Rīgā brīžiem nedaudz līs, vakarā gaidāms lietus un slapjš sniegs. Gaisa temperatūra būs +3 grādi.