ASV prezidents Džo Baidens vakar negaidīti paziņoja, ka izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā, sociālajā platformā "X" uzsverot, ka viņa lēmums ir Demokrātu partijas un valsts interesēs. Prezidents plašāk par savu lēmumu sola runāt vēlāk šajā nedēļā". Neilgi pēc paziņojuma par izstāšanos no vēlēšanu cīņas Baidens platformā "X" arī pauda atbalstu savas viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūrai ASV prezidentes amatam.
Īsi pēc Baidena paziņojuma par izstāšanos no sacensībām par nākamo termiņu Baltajā namā, republikāņu kandidāts Donalds Tramps nosauca Džo Baidenu par "sliktāko prezidentu ASV vēsturē", piebilstot: "Mēs labosim to, ko viņš ir izdarījis." Bažas par Džo Baidena vecumu bija galvenais iemesls, kāpēc Demokrātu partija aicināja viņu atkāpties. 78 gadus vecais Donalds Tramps tagad kļūst par vecāko prezidenta amata kandidātu ASV vēsturē.
ASV viceprezidente Kamala Harisa pavēstījusi, ka jūtas pagodināta, saņemot Džo Baidena atbalstu viņas kandidatūrai uz ASV prezidenta amatu. Viņa pateicās Baidenam par viņa "izcilo vadību" un "pašaizliedzīgo un patriotisko rīcību", atkāpjoties no kandidēšanas. Harisa sola darīt visu iespējamo, lai apvienotu amerikāņu tautu un lai uzvarētu Donaldu Trampu un viņa "ekstrēmo Project 2025 programmu," vēsta Sky News.
Pasaules valstu līderi, tostarp Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Polijas premjerministrs Donalds Tusks, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, pauduši atzinību ASV prezidentam Džo Baidenam pēc viņa paziņojuma par izstāšanos no cīņas par pārvēlēšanu amatā. Pēc Baidena atteikšanās kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās daudzi Demokrātu partijas politiķi pauduši atbalstu viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūrai. Savukārt Demokrātu partijas kampaņa pavēstījusi par ziedojumu pieplūdumu pēc Baidena paziņojuma.
ASV demokrātu partijā varētu notikt arī prezidenta amata kandidātu atlase, uzskata politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs, komentējot ASV prezidenta Džo Baidena lēmumu izstāties no cīņas par pārvēlēšanu amatā. Lai arī ASV viceprezidente Kamala Harisa ir visticamākā kandidāte, jo viņa ir ne tikai atpazīstama, bet arī ar pieredzi valsts vadīšanā, Hiršs pieļauj, ka ir vairāki citi senatori un gubernatori no demokrātu partijas, kuri varētu mēģināt ar Harisu konkurēt.
Aptuveni 20 000 protestētāju vakar Maļorkas lielākajā pilsētā Palmā piedalījās demonstrācijā, pieprasot noteikt ierobežojumus pārmērīgajam tūrismam Baleāru salās, starp kurām ir arī Maļorka. Protesta akcijas rīkotāji norāda, ka Maljorkā ir 1,2 miljoni iedzīvotāju, taču tā uzņem 18 miljonus tūristu gadā un tas pārslogo sabiedriskos pakalpojumus, kaitē dabai, kā arī izraisa mājokļu cenu un īres maksas kāpumu.
Latvijā tūrisma prognozes par šo vasaru nav optimistiskas, ko lielā mērā ietekmē ne tikai viesu skaita lēnais pieaugums, bet arī novēlotais finansējuma piešķīrums tūrisma nozarei kopumā. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš atzīst, ka Latvijas viesmīlības nozare šogad pirmajos piecos mēnešos nav piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kā uzsver Kalniņš, tas ir satraucoši, jo pērn Latvija tūrismā piedzīvoja aptuveni 25% samazinājumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni, ieņemot pēdējo vietu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens cer saņemt deputātu atbalstu priekšlikumam par naudas sodu piemērošanu jau no pirmā maksimālā braukšanas ātruma pārsniegtā kilometra. Šo priekšlikumu deputāti vienreiz jau noraidīja, bet ministrs norāda, ka ir noslēgušies pētījumi, kuros pierādīts, ka ātrums ir faktors, kas ceļu satiksmes negadījuma sekas padara smagākas. Briškens cer, ka deputāti būs gatavi pieņemt atbildīgus, datos balstītus lēmumus.
No 22 neapbūvētajiem zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri savulaik tika privatizēti apšaubāmā ceļā, lidostai varētu būt nepieciešami aptuveni četri īpašumi. Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis skaidro, ka lidostai nepieciešami zemesgabali, kas atrodas tuvāk iecerētajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai. Pēc Ķirša teiktā, situāciju ar minētajiem 22 zemesgabaliem pašvaldība centīsies atrisināt, izvairoties no tiesvedības.
Darba devēji būtu gatavi diskutēt par piecu slimības dienu apmaksu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs intervijā TV3 šorīt skaidroja, ka darba devējs Lietuvā apmaksā divas slimības dienas, Igaunijā – piecas dienas, bet Latvijā – astoņas. Konfederācijas ieskatā Lietuvas modelis Latvijai būtu vispiemērotākais, tomēr pāreja uz divu dienu apmaksu no darba devēja puses varētu būt ļoti liels lēciens. Tāpēc ir diskutēts par pāreju uz piecām dienām, kas jāapmaksā darba devējam, norāda Gorkšs.
No šodienas līdz 2.augustam Liepājā norisinās ikgadējās NATO militāro ūdenslīdēju mācības, kurās uztur un pilnveido zināšanas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanā jūras vidē. Mācībās piedalās karavīri no ASV, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Vācijas bruņotajiem spēkiem. Galvenais ūdenslīdēju uzdevums ir attīrīt ostas un pienākošos kuģu ceļus, lai tie būtu droši ikdienas kuģošanā un neradītu nekāda veida apdraudējumu.
Jūlija pēdējās nedēļās ir būtiski samazinājies nelegālo robežpārkāpēju skaits uz Polijas robežas, bet palielinājies uz Latvijas robežas. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts šorīt intervijā TV3 vērtēja, ka patlaban notiek apzināta nelegālo migrantu virzīšana uz Latviju, atriebjoties par tās pieņemtajiem lēmumiem. Pujāts arī atklāja, ka pēdējos mēnešos tiešā Latvijas robežas tuvumā ir fiksētas personas, kuras neizskatās pēc migrantiem, bet gan pēc militārpersonām.
Krievijas un Ukrainas konflikta iesaldēšana, agresoram paturot jau ieņemto teritoriju, nav laba izeja no kara, intervijā britu raidsabiedrībai BBC norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskim būs jārīko referendums gadījumā, ja valsts darba kārtībā parādīsies jautājums par teritoriālu kompromisu ar Krieviju, pavēstījis Kijivas mērs Vitālijs Kličko.
Krievijā Piemaskavā kāds vīrietis ar veseri nodauzījis padomju tirāna Josifa Staļina krūšutēla galvu. Cietis esot arī netālu esošais Ļeņina piemineklis.
Francija atteikusies ielaist uz Olimpiādi vairākus simtus cilvēku no Krievijas, Baltkrievijas un citām valstīm, kas uz spēlēm grasījās ierasties žurnālistu, fizioterapeitu un tehniskā personāla statusā, pastāvot spiegošanas un kiberuzbrukumu riskiem.
Ārlietu ministre Baiba Braže šodien piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomē Briselē, kur darba kārtībā ir aktuālie jautājumi par palīdzību Ukrainai.
Šodien Rīgā tiks atklāta Ukrainas iedzīvotājiem pielāgotā ēka Ūnijas ielā.
Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 5,3 tūkstoši jaundzimušo, kas ir par 11% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.
Desmit Latvijas augstskolās šodien noslēgsies elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām.
Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā šodien tiek atklāta darba vidē balstītās jauno pedagogu apmācības programmas "Mācītspēks" vasaras mācību sesija.
Šonedēļ remonta un pārbūves darbi notiek 65 valsts ceļu posmos, kur jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā. Lielākie satiksmes ierobežojumi saglabājas Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, kur ir septiņi reversās kustības posmi un izbraukšanai jāplāno 45 minūtes.
Bet Jelgavā remontdarbu laikā šodien būs ierobežota satiksme uz Lielupes tilta.
Laika prognoze 22. jūlijam
Šodien Latvijā sauli palaikam aizklās mākoņi, bet būtiskus nokrišņus tie nenesīs. Vējš būs lēns, līdz ar to rīta agrumā vēl vietām saglabāsies migla. Gaiss iesils līdz +24…+28°, vietām piekrastē temperatūra būs +21…+24° robežās.
Rīgā diena būs lielākoties saulaina. Pūtīs lēns vējš, gaisa temperatūra pakāpsies līdz +25…+27°.
