Vairāk nekā puse izglītības iestāžu vadītāju pēdējā gada laikā vairākkārt apsvēruši iespēju pamest darbu, savukārt 20% vadītāju gada laikā šādu soli ir apsvēruši vismaz vienu reizi, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktā aptauja. Kā vērtē LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, tas ir ļoti nopietns signāls pašvaldībām, piebilstot, ka izdeg ne vien pedagogi, bet arī direktori.
Saeimas komisijā nav atbalstīts satiksmes ministra Kaspara Briškena iesniegtais priekšlikums grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas paredz piemērot naudas sodu no pirmā pārsniegtā kilometra stundā (km/h). Briškena priekšlikums paredzēja par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h piemērot naudas sodu 10 eiro apmērā. Saeimas deputātu skatījumā šis priekšlikums ir virzīts, lai iekasētu naudu, nevis rūpētos par satiksmes drošību.
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, uzstājot, ka ministrs nespēj vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos atbilstoši skaidrot. NA norāda uz, viņuprāt, satiksmes ministra nekonsekvento rīcību "airBaltic" jautājumā. Partijā apgalvo, ka gada laikā ministrs neesot spējis piedāvāt skaidru redzējumu par "Rail Baltica" projekta nākotni, kā arī NA neapmierina tas, ka septembra sākumā Briškens rosināja pārtraukt bateriju vilcienu iepirkumu, kas jau tuvojās noslēgumam.
Eiropas Prokuratūra (EPPO) Latvijā izmeklē 33 lietas par kopējo kaitējumu valstij apmēram 65,3 miljonu eiro apmērā. Kā norāda EPPO galvenā prokurore Laura Kodruca Keveši, no minētajām 33 lietām trīs ir saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noziegumiem, kuru rezultātā Latvijai varētu būt radušies zaudējumi 41,3 miljonu eiro apmērā. Pērn kopumā EPPO uzsāka izmeklēšanu 16 lietās.
Baltijas valstis, Ziemeļvalstu reģions un Polija turpinās būt Krievijas kiberoperāciju ilgtermiņa mērķi, prognozē informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv", norādot, ka kiberuzbrukumi ar mērķi radīt sabiedrībā paniku un graut uzticību valsts iestādēm, viļņveidīgi notiek jau kopš 2022. gada. "Cert.lv" akcentē, ka turpinās arī krāpnieciski zvani, kas vērsti pret iedzīvotājiem. Krāpnieki pievērsušies arī mākslīgā intelekta rīku izmantošanai.
Mācoties no Latvijā ielidojušā Krievijas militārā drona incidenta, Latvijai ir jāuzlabo novērošanas spējas, reaģēšanas mehānismi un komunikācija, vērtē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Intervijā TV3 viņš šorīt atzīmēja, ka Krievijas hibrīduzbrukumi visiem Rietumiem palielinās, notiek centieni sēt bailes ar tālāku mērķi mazināt Rietumu atbalstu Ukrainai. Pašlaik Krievija dažādos veidos cenšas panākt "miera sarunas", cerot uz esošās situācijas iesaldēšanu Ukrainā.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas organizētajā inovāciju domnīcā par kiberdrošību Latvijā iekšlietu struktūru speciālisti vakar tika iepazīstināti ar jau izstrādātajiem un vēl topošajiem pakalpojumiem un produktiem kiberdrošības jomā. Kā norāda Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Romāns Jašins, policija apņēmusies turpināt attīstīt kiberspējas, lai aizsargātu Latvijas kibertelpu. Tādēļ jo īpaši nozīmīgi kiberaizsardzības pasākumos esot iesaistīt arī vietējos – Latvijas uzņēmējus un zinātniekus.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds aicinājis NATO augstāko militāro vadību stiprināt Latvijas gaisa telpas aizsardzību un veicināt sabiedroto klātbūtni Latvijā gan caur pastiprinātām atturēšanas aktivitātēm, gan caur aktīva NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeļa ieviešanu, par ko sabiedrotie vienojās NATO Vašingtonas samitā šī gada vasarā. Vakar Sprūds tikās ar Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieku admirāli seru Kītu Blountu un NATO Gaisa spēku pavēlniecības komandieri ģenerāli Džeimsu Hekeru, cita starpā pārrunājot incidentu, kas saistīts ar Krievijas "Shahed" drona ielidošanu Latvijas teritorijā.
Latvijas militārā atbalsta Ukrainai nākamās, šogad pēc skaita trešās pakotnes apjoms būs aptuveni 40 miljoni eiro, un tajā būs bruņutehnika, droni un karavīru ekipējums. Tāpat Latvija šogad turpinās apmācīt un ekipēt kopumā aptuveni 4000 Ukrainas karavīru, un līdzīgs skaits tiks apmācīts arī nākamajā gadā. To vizītes laikā Ukrainā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa, piebilstot, ka Latvija jau sākusi gatavot militārā atbalsta pakotni 2025. gadam.
ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, vizītes laikā Kijivā, vakar paziņoja par jaunu, 717 miljonus dolāru vērtu ekonomiskās un humanitārās palīdzības paketi Ukrainai, kas cita starpā paredz atbalstu sapostītajai enerģētikas infrastruktūrai.
Lielbritānija jau esot pieņēmusi lēmumu atļaut Ukrainai izmantot spārnotās raķetes "Storm Shadow" triecieniem mērķiem Krievijas iekšienē, atsaucoties uz avotiem valdībā, vēsta britu laikraksts "The Guardian". Avīze norāda, ka par šo lēmumu, domājams, netiks paziņots publiski. Ir zināms, ka šo jautājumu paredzēts pārrunāt Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera un ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās laikā piektdien Baltajā namā.
Krievijas okupētajai Krimai jāatgriežas Ukrainas sastāvā atbilstoši starptautiskajām tiesībām, uzrunājot Krimas platformas dalībniekus, vakar paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Krimas aneksija, pret ko Turcija iebilda jau no pirmās dienas, ir vēl vairāk padziļinājusi Krimas tatāru ciešanas, kas pirms 80 gadiem tika deportēti no savas dzimtenes, piebilda Erdogans.
Izraēlas armijas veiktos triecienos okupētajā Rietumkrastā vakarnogalināti astoņi palestīnieši. Bet Izraēlas gaisa triecienā skolai Gazas joslā nogalināti seši ANO palestīniešu bēgļu aģentūras darbinieki, paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Šis ir lielākais bēgļu aģentūras darbinieku skaits, kas nogalināti vienā incidentā.
Bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģentam, kas maijā atzinās spiegošanā Ķīnas labā, piespriests desmit gadu cietumsods. 71 gadu vecais Aleksandrs Juks Čins Ma dzimis Honkongā un ir naturalizēts ASV pilsonis. Viņš tika aizturēts 2020.gada augustā un atzinās, ka laikā no 1982. līdz 1989.gadam, kad strādāja CIP, nodevis Šanhajas valsts drošības birojam slepenu informāciju, kas saistīta ar ASV nacionālo drošību.
Ziemeļkoreja šorīt izšāva vairākas tuva darbibas rādiusa ballistiskās raķetes, vēsta Dienvidkorejas armija. Šis ir pirmais Phenjanas ieroču izmēģinājums kopš 1.jūlija un noticis dažas dienas pēc tam, kad Ziemeļkoreja atzīmēja valdošā režīma dibināšanas gadskārtu.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri šodien piedalīsies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) filiāles atklāšanā Elbas slimnīcā Štādē. Kā norāda Veselības ministrijā, šī filiāle ir viena no augstskolas klīniskajām bāzēm Vācijā.
Saeima šodien lems par grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas autoram būs jādara zināms vēlētājam, ka tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts.
Parlamentā šodien vērtēs Nacionālās apvienības ieceri Latvijā neatzīt izglītības dokumentus, kuri iegūti Krievijā pēc 2022.gada 24.februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.
Dienas laikā portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu pret valdības ieceri samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas.
Lielbritānijas Tirdzniecības kamera Latvijā šovakar rīko karija gatavošanas sacensības, kurās amatierpavāri sacentīsies par labākā karija titulu. Sacensību dalībnieku piedāvātos karijus vērtēs gan žūrija, gan pasākuma apmeklētāji.
Laika prognoze 12. septembrim
Šodien Latvijā starp mākoņiem brīžiem uzspīdēs saule, lietus gaidāms vietām jūras piekrastē un valsts austrumos, bet valsts austrumu rajonos vakarā, iespējams pērkons. Vējš saglabāsies lēns, gaiss iesils līdz +18…+23°, vien jūras piekrastē būs nedaudz vēsāk – tur līdz +16…+18°.
Arī Rīgā diena būs mākoņaina, saule uzspīdēs vien brīžiem, taču būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +21…+23°.
