Uz saturu

Star FM ziņas: Eiropā pastiprina drošību; atlikta galīgā lēmuma pieņemšana par skolu tīkla reformu

2024. gada 26. martā 7:26

Radio "Star FM" ziņas 26. martā no 7.00 līdz 10.00, katru stundu un apaļo pusstundu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tālākas diskusijas un galīgā lēmuma pieņemšanu par skolu tīkla reformas jautājumiem koalīcija pārvirzījusi uz vēlāku laiku. Ministru prezidente Evika Siliņa skaidro, ka skolu jautājums prasa daudz investīciju saistībā pāriešanu uz programmu finansēšanas modeli, līdz ar to tas ir arī valsts nākamā gada budžeta jautājums. Tāpēc sarunas par skolu reformas finansēšanu jāatjauno kopā ar nākamā gada valsts budžeta sarunām un pēc Latvijas Stabilitātes programmas apstiprināšanas Saeimā, norāda Siliņa. Koalīcijas politiķi tieši nekomentē, vai šāds grafiks nozīmē, ka diskusijas par skolu reformu var ieilgt līdz rudenim.

Itālija sekojusi Francijas piemēram, pastiprinot drošību pēc terorakta Piemaskavas koncertzālē, par kuru atbildību uzņēmies teroristu grupējums "Islāma valsts". Itālijas nacionālās drošības padomes sanāksmē tika nolemts pastiprināt drošību Svētās nedēļas ceremonijās pirms Lieldienām šajā nedēļas nogalē. Tiks pastiprināta gan novērošana, gan pārbaudes.

Terorakts Piemaskavā atkal pievērsis Eiropas uzmanību ekstrēmistu radītajam riskam laikā, kad Eiropa gatavojas tādiem lieliem pasākumiem kā Parīzes Olimpiskās spēles un Eiropas futbola čempionāts Vācijā. Vācijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka islāma ekstrēmistu radītie draudi "vēl arvien ir akūti". Serbijas galvaspilsētā Belgradā pagājušajā nedēļas nogalē ielās patrulēja slepenpolicijas virsnieki ar automātiem.

Teju sešus mēnešus kopš Izraēlas un "Hamās" kara sākuma ANO Drošības padome vakar pieņēma pirmo rezolūciju, kurā aicināts uz "tūlītēju uguns pārtraukšanu" musulmaņu gavēņa mēneša ramadāna laikā. Drošības padome paudusi "dziļas bažas par katastrofālo humāno situāciju Gazas joslā", kā arī pieprasījusi nekavējoties un bez nosacījumu izvirzīšanas atbrīvot visus ķīlniekus, kas atrodas "Hamās" gūstā.

Rīgas domes vadība šodien informēs par elektroskrejriteņu ātruma ierobežošanu galvaspilsētā un to novietošanas zonu izveidi. Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumi izstrādāti ar mērķi palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Tie paredzēs, ka ātruma ierobežojuma zonā elektroskrejriteņa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 kilometrus stundā un tos drīstēs novietot tikai speciāli tam paredzētās vietās.

Ministru prezidente Evika Siliņa ceturtdien, 28. martā, ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu pārrunās izveidojušos situāciju ar Kariņa komandējumu privātajiem reisiem premjera amata laikā. Abu amatpersonu komandējumu dēļ ceturtdiena ir tuvākais laiks, kad veikt šo sarunu, skaidro premjerministre, piebilstot, ka situācija ir gana nopietna un būtu saprātīgi vispirms to izrunāt ar pašu ministru.

Kremļa centieni saistīt Piemaskavas koncertzālē "Crocus City Hall" notikušo teroraktu ar Ukrainu bija paredzami, un Krievijas diktators Vladimirs Putins tādējādi vēlas attaisnot savu agresiju pret Ukrainu, bet Kijivai ar piektdienas teroraktu nav nekāda sakara, pavēstījis Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs. Viņš arī noraidīja iespēju, ka tuvākajā nākotnē varētu notikt kopīga Vašingtonas un Maskavas cīņa pret "Islāma valsti", norādot, ka ASV bija pienākums dalīties ar tās rīcībā esošo informāciju par plānoto teroraktu, un tagad ir Maskavas kārta skaidrot, kāpēc šis terorakts tomēr notika.

"Apvienotais saraksts" aicina ārlietu ministru Krišjāni Kariņu demisionēt. Runājot par "privāto reisu lietu", politiskā spēka pārstāvis, Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" šorīt sacīja, ka atbildība šajā jautājumā ir skaidra, jo lēmumu par konkrētu lidojumu izmantošanu pieņem Ministru prezidents un viņa birojs, konsultējoties un izvērtējot šādu reisu lietderību.

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem ņemt darba nespējas lapas, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, piebilstot, ka regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu. Gorkšs arī norāda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šodien pamatos savu kategorisko nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. Arodbiedrībā norāda, ka darbinieks jau šobrīd, saņemot vidējo darba samaksu Latvijā un slimojot deviņas dienas, saņem par vienu trešdaļu mazākus ienākumus, līdz ar to viedoklis par to, ka "atrasties uz darbnespējas lapām ir izdevīgi", ir absolūti nepamatots.

Latvijas gaisa telpas tuvumā vakar fiksēta Krievijas radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīna IL-20, informē Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki, izsakot pateicību NATO Vācijas "Eurofighter" iznīcinātājiem, kas sargā Latvijas gaisa telpu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tikmēr saistībā ar Krievijas raķetes ielidošanu Polijas gaisa telpā uz Polijas Ārlietu ministriju izsauktais Krievijas vēstnieks ministrijā nav ieradies, vēsta Polijas Ārlietu ministrija.

Krievija aizvadītajā naktī uz Ukrainu raidījusi 12 lidrobotus "Shahed", un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevies visus notriekt.

Baltijas valstu ārlietu ministri vakar Vašingtonā tikās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, lai pārrunātu drošību Baltijā un apspriestu atbalsta paātrināšanu Ukrainai.

Eiropas Savienības politiķiem arvien biežāk nāksies atbildēt uz jautājumu, kādēļ Ukrainas atbalstam karā pret Krieviju netiek izmantoti iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi, norāda Lielbritānijas drošības eksperts Toms Kītings.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu atcēlis plānoto izraēliešu delegācijas braucienu uz ASV, pēc tam kad ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju par "tūlītēju uguns pārtraukšanu" Gazas karā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Brazīlijas eksprezidents Žairs Bolsonaru februārī pavadīja divas naktis Ungārijas vēstniecībā Braziljā,  vēsta viņa advokāti, noliedzot, ka Bolsonaru meklējis patvērumu izmeklēšanas laikā.

Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa kriminālprāva lietā par klusēšanas naudas maksāšanu porno aktrisei Stormijai Danielsai sāksies 15. aprīlī, trīs nedēļas vēlāk nekā sākotnēji plānots, vēsta ASV mediji.

Lielbritānijā lauksaimnieki ar vairākiem desmitiem traktoru vakar devās uz Londonu, lai pie parlamenta protestētu pret, viņuprāt, netaisnīgajiem noteikumiem un tirdzniecības līgumiem, kas pieņemti pēc izstāšanās no Eiropas Savienības.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu reitingos marta otrajā pusē līderos nostiprinājusies Nacionālā apvienība, par kuru būtu gatavi balsot gandrīz 13% vēlētāju.

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valdībā šodien vērtēs Veselības ministrijas iecerētos pasākumus kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču cenu samazināšanai.

Saeimā šodien plānots spriest par sodu pastiprināšanu par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt stingrākus sodus par atļautā ātruma pārsniegšanu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā.

Latvijas apdrošināšanas kompāniju parakstīto prēmiju apmērs pagājušajā gadā pieaudzis par 12% salīdzinājumā ar 2022. gadu, kamēr izmaksāto atlīdzību apmērs palielinājies par 11%.

Rīgā, Mežaparkā, Kokaru zālē šodien notiks Lielās talkas ieskandināšanas pasākums, kurā tiksies pašvaldību koordinatori, talkas atbalstītāji un rīkotāji. Šogad Lielā talka notiks 27. aprīlī.

Šodien Rīgā sāksies Lieldienu kultūras un izklaides pasākumi.

Laika prognoze 26. martam

Šodien Latvijā  daudzviet gaidāmi īslaicīgi nokrišņi – pārsvarā neliels lietus. Starp mākoņiem uzspīdēs saule, vējš lēni pūtīs no dienvidiem, dienvidrietumiem un gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +6..+10 grādiem, taču vietām piekrastē nekļūs siltāks par +4 grādiem.

Rīgā iespējams neliels īslaicīgs lietus, mākoņu brīžiem kļūs mazāk, gaiss iesils līdz +8..+9 grādiem.

Šobrīd ēterā
Uzgaidiet...