DNS analīze ļauj noteikt komponista Ludviga fon Bēthovena nāves cēloni

Bēthovena genomu zinātnieki ieguvuši no viņa matu šķipsnām. Viņi meklēja pavedienus par viņa daudzajām veselības problēmām.

Šķipsnas savulaik tika nogrieztas komponista piemiņai, un tieši tās kalpoja par galveno izpētes objektu.

Noskaidrots, ka viņam bija augsts aknu slimību risks, turklāt viņš bija inficēts ar B hepatītu.

Iepriekšminētie faktori, kombinācijā ar regulāru alkohola lietošanu, bija iemesls aknu mazspējai. Komponists mira 56 gadu vecumā.

Ar veselības problēmām Bēthovens saskārās ilgstoši. Viņam bija slikti funkcionējoša gremošanas sistēma. Tāpat – dzirdes zudums.

Ja nāves cēlonis ar lielu varbūtību ir noskaidrots, tad kurlums joprojām ir noslēpums.

Tristans Beggs

vadošais pētnieks

"Dzirdes zudums, šķiet, viņam sākās, kad viņam bija nedaudz virs divdesmit. Tas bija lēni progresējošs dzirdes zudums, kas, šķiet, bija galvenokārt saistīts ar nervu sistēmu. Viņam bija troksnis ausīs, un tā rezultātā radās tas, ko mēs varētu saukt par funkcionālo kurlumu."

Zīmīgi, ka pats komponists bija norādījis, ka vēlas, lai ārsti pēc nāves pētītu viņa veselības problēmas. Iespējams, ka līdz šim neatbildētie jautājumi tiks atrisināti nākotnē.