"Kā var slīcināt, griezt gabalos un nosist suni?!" Vetārsti sašutuši par maigajiem sodiem dzīvnieku slepkavām

Trauksmi ceļ Veterinārārstu biedrība, cerot tomēr Latvijas tiesu sistēmā panākt vienotu izpratni par to, kas ir noziegums pret dzīvniekiem un kā uz tādu būtu jāreaģē.

Satrauc ne vien dzīvnieku mocītāju cietsirdība, bet arī viņu nesodāmības sajūta. Maija mēnesī atkal divi spriedumi, kas nepatīkami pārsteidza – Kurzemes rajona tiesa par suņa noslīcināšanu vannā, to mērķtiecīgi turot maisā zem ūdens, kādam pārim piesprieda vien nosacītu cietumsodu. Vidzemes rajona tiesa par suņa nosišanu ar nūju – četru mēnešu cietumsodu. Lai gan pants paredz pat trīs līdz piecus gadus. Vetārstu biedrība vairs nespēj klusēt.

"Mēs bijām sašutuši par "nosacīto" vai piespiedu darbiem – kā var slīcināt, griezt gabalos, nosist suni, kāds ir pamats piemērot tik maigus sodus? Lai gan likumiskā bāze ir laba… Ļoti bieži maldīgs uzskats – viņš jau nejūt. Nē, viņam pat empātija piemīt, kas dažam labam cilvēkam nepiemīt, par sāpju jušanu vispār nevar būt ne runas," saka Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.

Policija ik gadu uzsāk vidēji līdz 60 kriminālprocesiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieka spīdzināšanu, bet, ar ko tie rezultējas, tas jau ir prokuratūras un tiesas pārziņā.
Ģenerālprokuratūras prokurors Gints Bērziņš saka: "Daudz vai maz – tas ir relatīvs jēdziens. To nevar skatīt atrauti no sodu politikas par vispār nodarījumiem."

Pēc garās nopūtas prokurors tomēr atzīst, ka vēl pirms dažiem gadiem sodi patiesi bijuši neadekvāti maigi. Tagad tiesneši sodot bargāk, tomēr atsaukt atmiņā lietu, kurā par nežēlību pret dzīvnieku būtu piespriests maksimālais – brīvības atņemšana uz pieciem gadiem – prokurors nevar.

"Piemēram, virsraksts presē: "Suns nosists ar koku", bet tas varbūt viens sitiens un nejaušs, cits – kā spīdzināšana, līdz ar to arī sodi būs dažādi no faktiskiem un motivācijas un citiem apstākļiem," bilst Bērziņš.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) neslēpj, ka pat dienesta vadības uzstādījums ir – būt maksimāli bargiem. Taču PVD var rīkoties vien ar administratīviem, tātad, labturības pārkāpumiem – kad lopiņš ir novārdzināts, nebarots vai sists, ne tad, kad glābt kādu jau ir par vēlu.

"Mēs paši arī proaktīvi darbojamies – meklējam sludinājumus "ss.com" par ausu un astu kupēšanu, tā ir sakropļošana. Ir, kur kaimiņi sūdzas, ka nepietiekami aprūpē, ka sit, jo dzīvnieks kauc, dažāds ir spektrs," skaidro PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.

Vai sodi ir pietiekami bargi? Iedzīvotāju viedoklis dalās

Raidījums "900 sekundes" iedzīvotājiem aptaujā lūdza vērtēt, vai, viņuprāt, Krimināllikumā noteiktie sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir pietiekoši bargi.

43% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sodi par šādiem noziegumiem ir pietiekoši bargi. Savukārt 46% tam nepiekrīt – viņu skatījumā dzīvnieku mocītājiem būtu jāpiemēro skarbāki sodi.

Vēl 11% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.