Mammamuntetiem.lv" vadītāja: Saņemot draudu ziņas, ar bērniem vajadzētu pārrunāt situāciju viņiem saprotamā valodā

Akmentiņa-Smildziņa stāsta, ka droši nezina, vai arī skola, kurā mācās viņas atvases, saņēma spridzināšanas draudu vēstules. Bet, viņasprāt, tas, ka šīs informācijas nebija, vecākiem neiesēja paniku un neradās trauksme.

Komentējot situāciju kopumā, pēc viņas sacītā, spridzināšanas draudu skolām gadījumā mulsinoša bija pretrunīgā informācija publiskajā telpā. No sākuma izskanēja informācija, ka risks ir zems, tad, ka augsts. Tas raisīja jautājumus, vai ir zināms, kā pareizi rīkoties šādās "X" stundās.

Akmentiņa-Smildziņa norāda, ka pastāv Ministru kabineta noteiktumi par to, kā pašvaldībām un izglītības iestādēm ir jārīkojas šādos gadījumos. Vecāki informāciju var jautāt skolai un pašvaldībām. Tomēr jāatceras, ka, saņemot draudu ziņas, nevajadzētu tās pārsūtīt tālāk. Savukārt bērniem jāizskaidro, kas ir ļaundaru mērķi šādai rīcībai. Ka tas notiek tāpēc, lai, piemēram, satricinātu sabiedrību, raisītu paniku un neuzticību oficiālajām valsts iestādēm.

Bērniem jāstāsta, ka, pavairojot video ar evakuācijām un draudētāju radīto rezonansi, ļaundari uzvar, jo tādējādi ir sasnieguši savus mērķus – vēlējušies raisīt paniku, kas viņiem arī ir izdevies. Nevajadzētu arī bērna jautājumus ignorēt. Ja atbildes nav zināmas, jāmeklē informācija un jāskaidro bērnam. Ja bērns un vecāki ir satraukti, jāmeklē atbalsts no malas un jāpārrunā sajūtas. Ar maziem bērniem būtiski pārrunāt situāciju bērnam saprotamā valodā. Lielākā kļūda ir uzskatīt, ka bērns nesapratīs.

Akmentiņa-Smildziņa teica, ka skolās būtu nepieciešama arī civilās aizsardzības mācība, bet ekspertiem ir jāvērtē, kādā formā. Jo Latvijā ir vajadzīgas zināšanas, prasmes un izpratne par rīcību dažādās situācijās, ja valsts piedzīvo draudus.