Arī Igaunijas izglītības iestādes saņēmušas spridzināšanas draudus

"Līdzīgs spridzināšanas draudu vilnis Latvijā bija pirms dažām dienām. Pēc pašreizējā policijas vērtējuma, tas ir apjomīgs surogātpasta vēstuļu vilnis, kura mērķis ir traucēt iestāžu darbu. Policija sazinās ar institūcijām, kas ir saņēmušas šo vēstuli un strādā, lai noskaidrotu, kurš ir izteicis draudus," sacīja PPA darbības vadītājs Heigo Reineks.

Vēstule pulksten 2.28 nosūtīta uz simtiem e-pasta adrešu, tostarp skolām, bērnudārziem, sporta klubiem, bibliotēkām, muzejiem, pašvaldību un citām iestādēm.

E-pasts krievu valodā saņemts no Kevina Vēvera vārdu, un vēstules iekšpusē esošo tekstu parakstījis kāds Andrejs Glubokoslavskis. "Viņa sūtītā vēstule ir krievisks teksts ar bērnišķīgām drukas kļūdām, kuru krievu valodu zinošam cilvēkam ir grūti uztvert nopietni. Vēstules sūtītājs sevi dēvē par Krievijas izlūkdienesta un islāmistu teroristu grupējuma dalībnieku," norāda Reineks.

Tas pats dažas dienas agrāk Latvijā

Šonedēļ masveida draudu vēstules izsūtītas arī Latvijas izglītības iestādēm un viens un tas pats sūtītājs iepriekš mērķējis uz Poliju un ASV, ziņo Latvijas plašsaziņu līdzekļu.

Latvijas policijas priekšnieks Armands Ruks sacīja, ka gan otrdien, gan trešdien, kad tika izsūtītas draudu vēstules, faktiskais draudu riska līmenis bijis zems. Šobrīd ir uzsākts kriminālprocess, un policija vēstuļu nosūtīšanu saista ar līdzīgiem notikumiem pirms vairāk nekā gada Polijā un ASV.

"Surogātpasta vēstuļu mērķis ir sēt paniku, un, ja valsts un sabiedrība reaģē ar lielu rezonansi, vēstules sūtītāji ir sasnieguši savu mērķi."
sacījis Ruks, piebilstot, ka draudu vēstuļu izglītības iestādēm nosūtīšanas mērķis bijis radīt satraukumu un bailes vecākos, izglītības iestāžu darbiniekos un pašvaldībās. Tik liela mēroga uzbrukums tieši izglītības iestādēm piedzīvots pirmo reizi.

Vēstuļu mērķis ir sēt paniku

Personai vai personu grupai ir noteiktas zināšanas informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, jo viņi izmanto dažādus IT risinājumus, norādījis Ruks. Pēc policijas priekšnieka teiktā, šāda veida uzbrukumu atklāt nav viegli un ātri, taču "tomēr ir instrumenti, kā tos atklāt, un tie ir pieejami gan mums, gan Eiropolam un citām institūcijām".

Latvijas drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets apliecināja, ka terorisma draudu līmenis Latvijā nav palielinājies, un viņu rīcībā esošā informācija neliecina par uzbrukumu iespējamību. "Vēstuļu mērķis ir sēt paniku, un, ja valsts un sabiedrība reaģē ar lielu sajūsmu, tad vēstuļu sūtītāji ir sasnieguši savus mērķus," viņš sacījis.

Viņš arī piebilda, ka šādas provokācijas nav unikālas, citas NATO valstis ar tām sastopas regulāri, un tās nevar izslēgt arī nākotnē.