Ejot laikam un attīstoties tehnoloģijām, no 1G esam nonākuši līdz 5G. Kā tas notika? Un kas ir mobilo tīklu bāzes stacija? To raidījuma "900 sekunžu" rubrikā "Tehnoloģijas bez instrukcijas" devās noskaidrot Toms Prāmnieks un Kaspars Dvinskis.
"Bite Latvija" Radio tīkla plānošanas un optimizācijas nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļājevs norāda – mobilais tīkls sastāv no bāzes stacijām, kas ir izkliedētas pa visu Latviju.
"Mobilie sakari bija nepieciešami, lai paātrinātu saziņu ar cilvēkiem. Tagad vairs nav jābūt piesaistītam pie fiksēta signāla vai līnijas. Principā mobilais tīkls dod iespēju saziņai jebkurā vietā, jebkurā brīdi," saka Beļājevs.
No 1G līdz 5G esam nonākuši dažu desmitu gadu laikā
Beļājevs skaidro, 1G pārklājums – tā ir veca tehnoloģija, kas izgudrota pagājušā gadsimta 70tajos gados. Tā bija paredzēta tikai balss sakariem.
Savukārt 2G tehnoloģija izgudrota neilgi pēc 1G – pagājušā gadsimta 80tajos gados. Tā bija paredzēta ne tikai balss sakariem, bet arī īsziņu sūtīšanai.
"Sabiedrība un pasaule saprata, ka ar 2G tālu neaiziet, tādēļ parādījās 3G – jau ar ātrākiem datiem," atklāj eksperts.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tad datu pasaule sāka augt aizvien straujāk, parādījās dažādas video straumēšanas platformas, kā arī saziņas platformas, piemēram, "YouTube", "Facebook", "Instagram". Līdz ar to 3G vairs nespēja izpildīt visu, kas nepieciešams, tādēļ tika izstrādāta 4G tehnoloģija.
Šī tehnoloģija arī nodrošina gan balss sakarus, gan īsziņas, bet datu pārraidē tā ir stipri ātrāka nekā 3G.
"Pasaulē ir parādījušies viedtālruņi, cilvēki izmanto datu pārraidi ne tikai datoros, bet arī mobilajās ierīcēs, planšetdatoros. Internetu lieto arī citās viedierīcēs, piemēram, viedpulksteņos. Tas datu apjoms aug un aug, un pakāpeniski ar 4G arī vairs nepietiek, lai nodrošinātu nepieciešamo kapacitāti tīklā, ātrumu un datu apjomu, līdz ar ko parādījās 5G," skaidro Beļājevs.
5G tehnoloģija ir spējīga nodrošināt visu mūsdienu pieprasījumu pēc datu apjoma, uzsver eksperts.
No 1. novembra katru trešdienu "900 sekundēs" ielūkosimies tehnoloģiju pasaulē stāstu sērijā "Tehnoloģijas bez instrukcijas".
Katru nedēļu tiks iepazīta kāda no 21. gadsimta tehnoloģijām, kas mūsu dzīvi padara vieglāku un ērtāku, vai tādu to padarīs tuvākajā nākotnē. Kurš izrādīsies gudrāks - tehnoloģija vai cilvēks? Un kuram "atkost" tehnoloģiju izdosies labāk - Kasparam Dvinskim vai Tomam Prāmniekam? Skaties!
