Aptauja: 46% iedzīvotāju norāda, ka pulksteņa pagriešana negatīvi ietekmē veselību

Kā iepriekš ziņots, naktī uz svētdienu Latvijā un daudzviet citur pasaulē notika pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji bija jāpagriež stundu uz priekšu.

"Kantar TNS" aptaujā 46% iedzīvotāju ir norādījuši, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi (25% – drīzāk negatīvi; 21% – noteikti negatīvi), savukārt 35% iedzīvotāju ir norādījuši, ka tas viņus neietekmē.

Tikmēr desmitā daļa jeb 12% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir norādījuši, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi (4% – noteikti pozitīvi; 8% – drīzāk pozitīvi).

7% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 31. oktobrī plkst. 4.00 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.

Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Kopš 1997. gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

2018. gadā Eiropā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama.

Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo pulksteņa laika maiņu visā ES.

Arī Latvijas valdība iepriekš lēma, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.

Līdz šim notikušās diskusijas liecināja, ka piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021.gads, tomēr diskusijas ES līmenī vēl turpinās un patlaban nav arī indikāciju par iespējamo izmaiņu apstiprināšanas laiku.