Aptauja atklāj satraucošu tendenci – vairums vecāku pieļauj domu, ka viņu bērns skolā piedzīvo ņirgāšanos

Izglītības psiholoģe, "Mammamuntetiem.lv" pētniece Sabīne Bērziņa pauda, ka "ļoti sāpīgi redzēt šādus datus, turklāt risinājumi nāk ļoti lēnām", jo līdz šim "visa atbildība tiek uzlikta vai nu uz skolotāju, vai vecāku, vai sociālā pedagoga pleciem".

Aptaujas dati liecina, ka vecāki augstu novērtē, ja skolas vidē audzinātāji rūpējas par kolektīva saliedēšanu un palīdz veidot savstarpējo draudzību, veicinot skolēnu piederības sajūtu skolai, nodrošinot labu emocionālo klimatu ar dažādām pēcskolas aktivitātēm.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) vērtējumā nepietiekami tiekot pamanīti pirmie signāli, kas liecinātu par izmaiņām bērna uzvedībā.

"Skolotājs, īpaši mazākajās klasēs, ir bieži ar bērnu un var pamanīt izmaiņas uzvedībā, ko vecāks var nepamanīt, un tad [pēc nepieciešamības] piesaistīt skolas psihologu vai sociālo darbinieku," tiekoties ar mediju pārstāvjiem, sacīja ministre.

Liela nozīme, viņas ieskatā, esot arī pašvaldību izglītības pārvaldēm, kurām būtu laikus jāpamana izglītības iestādes nepieciešamība pēc speciālas atbalsta grupas ar pārstāvjiem no policijas, bāriņtiesas, sociālā dienesta un citām institūcijām. Ministre arī apliecināja Izglītības un zinātnes ministrijas apņemšanos atbalstīt izglītības pārvaldes, lai tās spētu reaģēt ātrāk.

"Ir svarīgi nepamest bērnu. Pasakot, lai ģimene tiek galā, mēs [bērnu] izgrūžam, jo, iespējams, bērns nāk no ģimenes, kura netiek galā. Izglītības uzdevums ir nevis mācīt tikai smukos un labos bērnus. Izglītības uzdevums ir mācīt visus bērnus, tāpat kā ārsti ārstē visus cilvēkus," uzsvēra ministre.

Čakša piekrīt, ka skolas psihologi nereti pilda arī citus, piemēram, sociālā darbinieka pienākumus, tāpēc būtu jādomā par atbalsta personāla palielināšanu, piesaistot papildu finansējumu atalgojumam, kā arī būtu jāuzlabo speciālo pedagogu sagatavotība, pedagogu programmās iekļaujot jautājumus par speciālajām vajadzībām. Čakša arī pieļauj skolotāju asistentu piesaistīšanu atsevišķu mācību stundu laikā.

"Ir svarīgi, ka pieaugušais ir visu laiku skolēna redzeslokā," pārliecināta ministre. Arī "Mammamuntetiem.lv" vadītājas Ingas Akmentiņas-Smildziņas ieskatā, ir svarīgi visiem skolas darbiniekiem zināt, kā pamanīt vardarbības izpausmes.

Šā gada septembrī un oktobrī veiktajā aptaujā "Kas jūs satrauc un iepriecina, domājot par sava bērna dzīvi?" piedalījās 1002 respondenti no visas Latvijas, no kuriem 36% bija no Rīgas, 17% no Vidzemes, 16% no Kurzemes, 14% no Pierīgas, 12% no Zemgales un 5% no Latgales. Aptauja norisinājās tiešsaistes vietnē un tam piesaistītajos sociālajos tīklos.

LETA jau rakstīja, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pērn saņēmusi 61 sūdzību par vienaudžu savstarpēju fizisku, emocionālu vai fizisku un emocionālu vardarbību, kas ir par 13 sūdzībām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos saņemti jau 57 ziņojumi par vienaudžu savstarpēju vardarbību.

Izglītības ministres vērtējumā ar esošo rīku klāstu, kas pieejams pašvaldībām, ir pietiekami vardarbības novēršanai, tikmēr skolu direktori vērsuši uzmanību, ka ar tiem rezultātu īsti panākt nevarot.

Pēc tam, kad plašu sašutumu sabiedrībā izraisīja vardarbības gadījums Ķekavas vidusskolā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atkārtoti aktualizēja efektīva regulējuma trūkumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Piemēram, izglītības iestādes vadītājam īsti neesot tiesību vardarbīgos skolēnus uz laiku attālināt no mācībām skolā vai arī aizdomu gadījumā pārmeklēt audzēkņu somas.

Arodbiedrība uzskata, ka steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns mācās ārpus skolas. Tāpat nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu. Tika norādīts arī uz nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.