Pētījums atklāj, cik daudz vecāku ar saviem bērniem pārrunā seksuālās veselības jautājumus

Sekss un nacionālie jautājumi ir tabu, par tiem var atļauties atklāti runāt tikai ar domubiedriem un arī ne vienmēr... Ja ir etniski jaukta kompānija, darba kolektīvs, tad par nopietnām tēmām - nacionālais jautājums, garīgums, sekss labāk atklāti neizpausties... Par šīm tēmām var ļoti ātri ar kādu sastrīdēties - palikt par ienaidniekiem.

Vai mammas stāsta savām meitām par minetu ?

Kā var tētis un mamma bērnam atzīties, ka viņi varbūt nemīl viens otru un dzīvo tikai pēc inerces un tādēļ, ka nav citi varianti? Kā viņi var atzīties, ka viņu laulībā ir iestājies apnikums un viņi pie piremās izdevības liek vaļā pa kreisi... Tādā situācijā ir pamatīgi jāliekuļo un tas ir smagi un bērns arī to sajutīs...

Runājot par seksu ir jāliekuļo, jāpamelo... un tas nav nemaz tik vienkārši... Nu, kā, piemēram, paps vai mamma pastāstīs bērnam, kāds viņiem bija pirmais sex un ar ko..., vai viņi onanē, masturbē vai nē... Kā viņi pastāstīs par savām mīļākajām, mīļākajiem, kā formulēs visādas cūcības, kas gadās ķerot kaifu? Tāpēc bērni parasti šo to uzzina no ielas tusiņiem un, pirmkārt, dzerot - no visādiem vecākiem, nejauši satiktiem, dzērājiem, uzdzīvotājiem, piedzīvojumu meklētājiem, balamutēm...

Ir trīs tēmas par kurām lielākā daļa vecāku, it īpaši vīrieši, nav gatavi ar bērniem runāt: 1. Tas ir sekss. 2. Tās ir garīgās lietas - Dievs, viņpasaule, dvēseles nemirstība utt. 3. Tā ir nacionālā - vēstures problēma.