24 stundu vietā jau divi mēneši. Kādēļ Trampam neizdodas panākt "ātru mieru" Ukrainā?

Cik ātri viņš to domāja, laika gaitā mainījās. TV debatēs pāris dienas iepriekš Tramps solīja, ka viņš "to atrisinās pirms kļūs par prezidentu". 2023. gada maijā viņš solīja izbeigt karu pirmajās 24 stundās pēc stāšanās amatā.

Tramps ir amatā jau vairāk nekā divus mēnešus, un, iespējams, Baltais nams sāk saprast, ka mēģinājums izbeigt tik saspringtu un sarežģītu konfliktu var prasīt laiku.

Pagājušajā nedēļas nogalē televīzijas intervijā ASV prezidents atzina, ka, solot izbeigt karu vienas dienas laikā, viņš "bija nedaudz sarkastisks".

Ir daudzi iemesli, kāpēc progress ir lēnāks nekā Trampa komanda bija izsapņojusi.

Tramps pārvērtēja savus spēkus

Pirmkārt, prezidenta pārliecība par viņa personīgās diplomātijas spēku varēja būt maldīga. Viņš jau sen uzskata, ka jebkuru starptautisku problēmu var atrisināt, ja viņš sēžas pie galda ar citu līderi un vienojas par darījumu. Tramps pirmo reizi runāja ar Vladimiru Putinu 12. februārī, pusotru stundu garā sarunā, kuru viņš raksturoja kā "ļoti produktīvu". Abi līderi runāja vēlreiz 18. martā.

Bet ir skaidrs, ka šīs telefonsarunas neveica tūlītēju 30 dienu pagaidu pamieru, ko Tramps vēlējās. Vienīgais būtiskais solījums, ko viņam izdevās iegūt no Putina, bija apņemšanās pārtraukt Krievijas uzbrukumus Ukrainas enerģijas objektiem, ko Ukraina noliedz sakot, ka Putins jau dažas stundas pēc sarunas tuprinājis uzbrukumus.

Putins nekur nesteidzas

Otrkārt, Krievijas prezidents ir skaidri norādījis, ka viņš neplāno steigties. Viņa pirmie publiskie komentāri par sarunām tika izteikti pagājušajā nedēļā preses konferencē, kas notika veselu mēnesi pēc viņa telefonsarunas ar Trampu.

Putins parādīja, ka ir kategoriski pret ASV divu posmu stratēģiju, kas paredzēja vispirms panākt pagaidu pamieru un tikai tad runāt par ilgtermiņa risinājumu. Tā vietā viņš norādīja, ka jebkurām sarunām jārisina tas, ko viņš uzskata par "kara saknēm", proti, viņa bažas par NATO paplašināšanos un pašas Ukrainas eksistenci kā suverēnai valstij, kas, viņaprāt, apdraud Krievijas drošību. Viņš arī izklāstīja detalizētas prasības un nosacījumus, kas jāizpilda, pirms jebkāds darījums varētu tikt panākts.

ASV attiecības ar pārējiem sabiedrotajiem sašūpojās

Treškārt, ASV stratēģija koncentrēt savu sākotnējo uzmanību uz Ukrainu varēja būt kļūdaina. Baltais nams nonāca pie secinājuma, ka prezidents Zelenskis ir šķērslis miera panākšanai. Rietumu diplomāti atzīst, ka Ukrainas valdība pārāk lēni saprata, cik daudz pasaule ir mainījusies, Trampam nākot pie varas.

Bet ASV spiediens uz Kijivu, kas noveda pie tagad jau bēdīgi slavenā strīda Baltajā namā, patērēja laiku, pūles un politisko kapitālu.

Tas arī pārtrauca transatlantiskās attiecības, radot plaisu starp Eiropu un ASV, kas vēl bija viens diplomātisks šķērslis, kam vajadzēja laiku, lai to atrisinātu. Tikmēr Putins sēdēja un vēroja šo šovu, gaidot savu kārtu.

Konflikts ir sarežģīts un sarunas velkas ilgi

Ceturtkārt, paša konflikta sarežģītība padara jebkādu risinājumu grūtu. Ukrainas piedāvājums sākotnēji bija pagaidu pamiers gaisā un jūrā. Ideja bija, ka to būs salīdzinoši viegli uzraudzīt.

Bet pagājušās nedēļas sarunās Džedā ASV uzstāja, ka jebkuram tūlītējam pamieram jāietver arī vairāk nekā 1200 km gara frontes līnija austrumos. Tas uzreiz padarīja jebkura pamiera pārbaudes loģistiku sarežģītāku. Protams, Putins šo piedāvājumu noraidīja.

Bet pat viņa piekrišana pieticīgākam piedāvājumam – pārtraukt uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai – nav bez problēmām. Detalizēti jautājumi par šo piedāvājumu, visticamāk, būs centrālā tēma tehniskajās sarunās, kas gaidāmas pirmdien Saūda Arābijā. Militārie un enerģētikas eksperti izstrādās detalizētas potenciālo enerģijas ražotņu sarakstus – kodolobjektus vai citus objektus –, kurus varētu aizsargāt.

Viņi arī mēģinās vienoties par to, kuri ieroču sistēmas nedrīkst tikt izmantotas. Bet vienošanās par atšķirību starp enerģijas un citu civilo infrastruktūru var aizņemt kādu laiku. Ukraina un Krievija nesarunājas savā starpā; tās veic atsevišķas divpusējas sarunas ar ASV, kas strādā, kā sarunvedējs. Tas prasa laiku.

Tramps redz tikai ekonomiskos ieguvumus

Piektkārt, ASV fokuss uz ekonomiskajiem ieguvumiem no pamiera novērsa uzmanību no prioritātes – izbeigt karu. Tramps ir pavadījis laiku, mēģinot panākt līgumisko vienošanos, kas ļautu ASV uzņēmumiem piekļūt Ukrainas svarīgajiem minerāliem. Daži to uzskatīja par ASV ieguldījumu Ukrainas nākotnē – citi to uztvēra kā valsts dabas resursu izspiešanu.

Prezidents Zelenskis sākotnēji apgalvoja, ka viņš varētu vienoties tikai tad, ja ASV sola nodrošināt Ukrainai drošības garantijas, lai atturētu no turpmākas Krievijas agresijas. Baltais nams atteicās, sakot, ka ASV ieguvumu uzņēmumu un darbinieku klātbūtne būšot pietiekams atturējošs faktors. Galu galā Zelenskis atzina sakāvi un teica, ka viņš piekritīs minerālu darījumam bez drošības garantijām. Tomēr, neskatoties uz to, ASV vēl nav parakstījusi vienošanos, cerot vēlreiz uzlabot nosacījumus, iespējams, iekļaujot piekļuvi vai pat Ukrainas kodolenerģijas objektu īpašumtiesības.

Karu izbeigšana var būt sarežģīta un laikietilpīga. Mēs nebūtu nonākuši šajā posmā bez Trampa uzstājības, bet progress nav bijis tik ātrs vai vienkāršs, kā viņš cerēja. 2018. gada decembrī, kad viņš kandidēja uz prezidenta amatu pirmo reizi, Volodimirs Zelenskis ierosināja, ka sarunas ar Vladimiru Putinu būs diezgan vienkāršas. "Jums jārunā ļoti vienkārši," viņš teica ukraiņu žurnālistam. "Ko jūs gribat, kādi ir jūsu nosacījumi?" Un es viņiem teiktu: "Šie ir mūsu punkti. Mēs vienotos kaut kur pa vidu."