Aiz priekškara: Kremļa radikalizācija uz degošu naftas rūpnīcu fona

Savukārt iekšpolitiski agresorvalstī notiek dižošanās ar pārspīlētiem un patiesībai neatbilstošiem panākumiem Ukrainas frontē apvienojumā ar neveiklu taisnošanos par degvielas krīzi, kuru esot izraisījis ukraiņu "terorisms". Tāpat saistībā ar pieaugošo inflāciju un dzīves dārdzību ne tikai par vainīgo, bet pat ideoloģisko ienaidnieci ir pasludināta Krievijas Centrālā banka, kas atsakās strauji pazemināt procentu likmes.

Propagandisti saviem ideoloģiskajiem mērķiem ļoti prasmīgi izmanto arī jebkuras Rietumu un Ukrainas neveiksmes. Tā, piemēram, protesti pret mobilizācijas centriem Ļvivā tika pasniegti kā teju masveidīga tautas pretošanās pret karu ar Krieviju, taču tas absolūti neatbilst patiesībai.

Līdztekus Polijas un Ukrainas konfliktu par vēsturiskiem notikumiem Kremlis izmanto divējādi. Gan lai kārtējo reizi uzsvērtu, ka visi ukraiņi ir fašisti, gan lai klāstītu, ka Polijas patiesie mērķi ir Ukrainas pārņemšana.

Melu apogeju demonstrēja propagandists Dmitrijs Kiseļovs, kurš paziņoja, ka Krievija ir vienīgā reālā Ukrainas suverenitātes garantētāja. Un tas pēc tam, kad visi "kremlini" ir izkliegušies, ka Ukrainai kā valstij nav tiesību pastāvēt, un diktatora Vladimira Putina pseidovēsturiskajiem "pierādījumiem", ka Ukraina ir mākslīga valsts, kas izveidota ar Ļeņina svētību.

NATO samits kā krievu propagandas ierocis

Maskava NATO samitu izmantoja, lai uzkurinātu savas sabiedrības bailes un sašutumu, paziņojot, ka NATO grib karot ar Krieviju. Vienlaikus krieviem tā bija arī kārtēja iespēja censties iedzīt ķīli starp ASV un Eiropu, abus sabiedrotos pretnostatot. No vienas puses, krievi iztēloja, ka NATO uzbrukums ir teju neizbēgams, no otras, aliansi pasniedza kā pretrunu plosītu un samērā vāju.

"Manuprāt, tas, kas notika Ankarā, bija kara samits. Tas ir, de facto, mums ir pieteikts karš. Tika paziņots, ka Eiropa tiek pārvērsta par Ukrainas kara aizmuguri (тыл)", sašutinājās propagandists Vladimirs Solovjovs. Viņš arī uzsvēra, ja turpināsies Ukrainas triecieni pa Krievijas teritorijām, atkārtošoties kas līdzīgs Kubas raķešu krīzei.

Krievi kārtējo reizi draudēja, ka viņiem esot visas iespējas tādas naktis, kādas tagad pieredz Kijiva (domāti dronu un raķešu uzlidojumi), organizēt jebkurā Eiropas pilsētā.

"Ja viņi domā, ka var ietriekties dziļi mūsu teritorijā, es atkārtoju vēlreiz, mēs varam ietriekties viņu teritorijā vēl briesmīgāk," klaigāja Solovjovs. Jāatgādina, ka draudi "noslaucīt no zemes virsas Londonu un Berlīni" tiek skandēti regulāri kopš kara sākuma.

Acīmredzami tie ir mēģinājumi sapurināt Krievijas sabiedrību laikā, kad pieaug neapmierinātība ne tikai ar interneta ierobežojumiem, bet nu jau ar visaptverošo degvielas krīzi, un Putina reitingi piedzīvo kritumu. Tā ir vecā pārbaudītā metode – atrast ārējo ienaidnieku, kurš esot pieteicis karu, no vienas puses, un briesmīgu draudu izteikšanu savai aizstāvībai, no otras puses.

Jautājums, cik lielā mērā sabiedrību iedvesmo un pārliecina solījumi piecu gadu garumā visu uzlaist gaisā jeb бабахнуть, paliek atklāts.

Līdztekus, stāstot par samitu, visā spožumā tika izspēlēta ASV preizdenta Donalda Trampa kārts. Tika plaši citēti visi Trampa izteikumi, ka viņš samitā ieradies tikai mājastēva Turcijas prezidenta Erdogana dēļ, ka esot vīlies sabiedrotajos, tika pieminēts ASV prezidenta aktualizētais Grenlandes jautājums. Proti, krievi visiem spēkiem turpina dzīt ķīli starp ASV un Eiropu.

Interesanti, ka propagandisti pašlaik ir nedaudz apjukuši, kā pasniegt savus vēstījumus par Trampu. No vienas puses tiek paziņots, ka pēc samita ir skaidrs, ka Tramps ir Ukrainas draugs, ko apliecina paziņojums, ka ASV varētu piešķirt Ukrainai licenci "Patriot" raķešu ražošanai, no otras puses, neprognozējamais ASV prezidents ir krieviem izdevīgs, jo attālinās no Eiropas aizsardzības. Kremlis jau ziņo, ka NATO kolektīvā aizsardzība ir vājināta. Līdztekus Maskava paziņoja, ka ikviena "Patriot" raķešu ražotne Ukrainā kļūšot par leģitīmu Krievijas mērķi.

Jāpiebilst, ka pretēji krievu izdomājumiem NATO samitā, protams, neizskanēja neviens vārds, ka alianse varētu uzbrukt Krievijai vai dot kādus triecienus pa tās teritoriju. Turklāt atšķirībā no krieviem NATO nekad nav neko minējusi par kādiem "preventīviem" triecieniem. Savukārt atjaunotā Krievijas kara doktrīna skaidri runā par preventīvu triecienu leģitimitāti.

Ja krievi pieļauj kodolieroču izmantošanu, tad kolektīvie Rietumi par šādu iespēju vispār nerunā. Tie ir propagandisti ar Putina padomnieku Sergeju Karaganovu priekšgalā, kas kliedz, ka pie miera novedīs tikai situācijas eskalācija.

Atšķirībā no Krievijas, kas spekulē par kodolieroču izmantošanu, "leģitīmiem" mērķiem Eiropā utt., kolektīvie Rietumi nekad nav ieminējušies, ka viņu militārais mērķis varētu būt Krievija, ka NATO varētu uzbrukt "preventīvi".

Ņirgas par Eiropu

Krievi arī paņirgājās par 21. Eiropas Savienības sankciju paketi pret Krieviju, kas gan daudzu Rietumu ekspertu skatījumā patiešām ir vājāka nekā varēja būt.

"Briseles jaunā, divdesmit pirmā, sankciju pakete pret Maskavu iezīmē Eiropas stratēģijas izbeigt karu Ukrainā neveiksmi. Iedomāsimies, ka ir 2050. gads. Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, neskatoties uz kritiku un daudzajiem plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, ir izdevies nodrošināt vēl nebijušu septīto termiņu amatā. Divdesmit astoņus gadus pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijai joprojām nav izdevies pakļaut Ukrainu, kā jautri paziņo deviņdesmit divus gadus vecā Urzula fon der Leiena Tāpēc šodien mēs piedāvājam 137. sankciju paketi. Paketē ir iekļauts aizliegums eksportēt uz Krieviju pēdējās Eiropā ražotās preces, kuras vēl varētu izmantot Krievijas armija. Tajās galvenokārt ietilpst vācu šnapsa glāzes, aizliegums ieceļot ES Krievijas jaukto cīņas mākslu pārstāvjiem un "lāču" treneriem, kā arī ierobežojumi Krievijas alus, boršča un vairuma siera veidu importam, izņemot Krievijas mocarellu, kas, dīvainā kārtā, ir kļuvusi par franču iecienītāko šķirni," ņirgājās krievu propagandisti.

Tāpat Krievijas valsts televīzijās bija virkne sižetu, kuros plaši tika klāstīts, cik grūti klājas Vācijas ekonomikai, secinot, ka "Berlīne, pārvēršot Vāciju par reihu, patiešām arvien vairāk tērē militāri rūpnieciskajam kompleksam, tostarp samazinot sociālos pabalstus". To, ka tieši šāda ir situācija nevis Vācijā, bet Krievijā, kur katastrofāli trūkst resursu un darbaroku civilajām nozarēm, propagandisti, protams, nemin.

Līdztekus tiek izplatīti meli, ka situācija Polijā esot sprādzienbīstama. Vēsturisko noteikto nesaskaņu dēļ ar oficiālo Kijivu Ukrainas bēgļi sūdzoties par draudiem un apvainojumiem, radikāli poļu aktīvisti ielaužoties Ukrainas organizāciju birojos,  pārmeklējot telpas un meklējot aizliegtus simbolus. Tie visi ir izdomājumi.

Tāpat izplatīti ir nepatiesi stāsti par to, ka Igaunijā Ukrainas bēgļi, kuri varētu dienēt armijā, tagad tiekot aktīvi aicināti pamest valsti un visos iespējamos veidos tiekot pastiprināt uzturēšanās ierobežojumi, lai pēc iespējas vairāk no viņiem nosūtītu uz fronti.

Neesošie panākumi frontē

Krievi aktīvi klāsta izdomājumus par savu militāro pārspēku un apgalvo, ka viņiem pieder iniciatīva frontē. Propagandists Kiseļovs saistībā ar Ukrainas dronu triecieniem pamanījās paziņot, ka "mums tās ir īslaicīgas neērtības", kamēr krievu triecieni Ukrainas "nacistiem" esot brūces, kas ir nesavietojamas ar dzīvību.

Protams, atkal atkārtojās jau tūkstoškārt dzirdētie meli, ka ukraiņi sitot arī pa civilo infrastruktūru, kamēr krievi tikai pa militāriem objektiem, un ukraiņu uzbrukumi esot terorisms, kamēr krievu masveida uzlidojumi Kijivai ir leģitīmi.

"Tie, kas ir personīgi atbildīgi par teroristu uzbrukumiem krieviem, ir jāiznīcina izlēmīgi un nežēlīgi. Tas ietver visu Ukrainas militāro un politisko eliti. Eiropai, kas piedalās šajā karā un atzīst savu iesaisti, ir jāizjūt visas Krievijas tautas dusmas. Rūpnīcas, kas ražo ieročus, ir jāiznīcina. Par katru triecienu mūsu naftas pārstrādes rūpnīcai ir jāveic trieciens kādai naftas pārstrādes rūpnīcai Eiropā. Taktisko vai stratēģisko kodolieroču izmantošana ir augstākā virspavēlnieka ekskluzīva prerogatīva. Ne Ķīna, ne Romas pāvests, ne Indija — neviens pasaulē — nevar ietekmēt šo lēmumu. Šis lēmums ir balstīts uz mūsu militāri politisko doktrīnu," kārtējo reizi tukši plātījās Solovjovs.

Tikmēr domnīca "Starptautiskais kara pētījumu institūts" (ISW) vēsta, ka Krievijas militāro blogeru noskaņojums ir daudz drūmāks par propagandistu bravūru. Blogeri pauž bažas par Krievijas nepietiekamajām pretgaisa aizsardzības spējām un Kremļa slikto lēmumu pieņemšanu, kas ir padarījušas Krieviju un okupēto Ukrainu neaizsargātu pret Ukrainas triecieniem.

Vairāku krievu militāro blogeru ieskatā Krievijas Jūras spēki nevar droši aizstāvēt Krievijas kuģus Azovas jūrā birokrātiskās inerces dēļ. Tāpat Krievija nevar ātri uzbūvēt naftas pārstrādes rūpnīcas vai apakšstacijas, lai aizstātu bojātās.

Kāds krievu militārais blogeris apgalvoja, ka Krievija paļaujas uz padomju laika pretgaisa aizsardzības modeli, kas aizsargājas pret smagiem raķešu triecieniem, bet nevar efektīvi pārtvert mazus Ukrainas dronus, kas lido zemā augstumā.

ISW novērtējumā Ukrainas dronu uzbrukumi krieviem ir kas daudz  nopietnāks par "īslaicīgām neērtībām", kā to cenšas iztēlot propagandisti.

Domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākās zinātniskās līdzstrādnieces Tatjanas Stanovajas ieskatā, pašlaik pirmo reizi kopš kara sākuma tas  rada redzamu ietekmi uz Krievijas iekšpolitisko situāciju, radot jautājumus par valsts spēju turpināt darboties tādā pašā veidā. Tas vājina Putinu politiski, bet šķiet, ka tas arī padara viņu radikālāku.

Stanovajas prognozes par turpmāko notikumu attīstību ir visai skeptiskas. Viņa uzskata, ka tie, kas sagaida, ka pieaugošais spiediens uz Putinu radīs vairāk iespēju sarunām, visticamāk, būs vīlušies. Jo spiediens, visticamāk, novedīs pie turpmākas radikalizācijas Maskavā un spēcīgākas militārās atbildes.

"Ekonomiskās grūtības, kas kļūst arvien nopietnākas, kā arī kaujas lauka zaudējumi un degvielas krīze, visticamāk, neliks Putinam pārskatīt savu pieeju karam. Tā vietā tās, visticamāk, nostiprinās viņa nostāju, veicinās turpmāku eskalāciju un palielinās tādu scenāriju risku, kurus daudzi iepriekš ir noraidījuši kā blefu," prognozē pētniece.

Turklāt jāņem vērā, ka Ukrainas triecieni daļā krievu sabiedrības ir stiprinājuši antiukrainas un antirietumu noskaņojumu, atvieglojot Kremlim turpmākas eskalācijas attaisnošanu.

Stanovajas secinājums ir, ka vienlaikus risinās divi procesi: pieaugoša ārējā eskalācija un padziļinātas iekšējās pretrunas. Rietumiem jābūt gataviem negaidītiem notikumiem.