Apbrīnojama empātija: pētījumā atklāj – šimpanzes apstrādā viens otra brūces, izmantojot sasmalcinātus kukaiņus

Projekts aizsākās Gabonā 2019. gadā, kad pieauguša šimpanzes mātīte vārdā Sūzija tika novērota, pārbaudot brūci sava pusaudža dēla pēdā. Cilvēku sākotnējais instinkts būtu brūci dezinficēt un pēc tam uzlikt pārsēju. Bet šimpanzes ir izgudrojušas radošāku metodi: ķert kukaiņus un uzklāt tos tieši uz vaļējas brūces.

Zinātnieki novēroja šo šimpanžu uzvedību Rietumāfrikas valstī Gabonā, pamanot, ka pērtiķi izmanto kukaiņus ne tikai savu, bet arī savu vienaudžu brūču ārstēšanai.

Pētījums, kas publicēts pirmdien žurnālā "Current Biology", sniedz nozīmīgu ieguldījumu zinātniskajās debatēs par šimpanžu un dzīvnieku spēju nesavtīgi palīdzēt citiem.

Projekts sākās 2019. gadā, kad pieauguša šimpanzes mātīte vārdā Sūzija tika novērota, pārbaudot brūci sava pusaudža dēla pēdā. Pēc tam Sūzija pēkšņi noķēra no gaisa kukaini, ielika to mutē, acīmredzot saspieda un pēc tam uzlika dēla brūcei. Pēc kukaiņa izvilkšanas no brūces viņa to uzlika vēl divas reizes.

Ainas izvērtēšana turpinājās Loango nacionālajā parkā Gabonas Atlantijas okeāna piekrastē, kur pētnieki pēta 45 centrālo šimpanžu grupu, kas ir apdraudēta suga. Nākamo 15 mēnešu laikā zinātnieki novēroja, ka šimpanzes vismaz 19 reizes veica ārstēšanu ar vienu un to pašu metodi. Un vēl divos gadījumos viņi novēroja, ka viens vai vairāki pērtiķu biedri izturējās saudzīgi pret ievainotām šimpanzēm. "Lai ievietotu kukaini atklātā brūcē, ir vajadzīga liela uzticēšanās," sacīja Pika. "Šķiet, ka viņi saprot, ka, ja tu man to izdarīsi ar šo kukaini, tas palīdzēs sadzīt brūcei. Tas ir brīnišķīgs," pauda viena no zinātniecēm.

Brūces, dažkārt vairākus centimetrus platas, var rasties konfliktu dēļ starp vienas vai pretējās grupas locekļiem. Pētnieki nav spējuši noteikt, kāds kukainis tika izmantots brūču ārstēšanai, taču viņi uzskata, ka tas ir lidojošs kukainis, ņemot vērā šimpanžu straujo kustību, lai to noķertu. Tiek lēsts, ka kukainis varētu saturēt pretiekaisuma vielas, kurām ir nomierinoša iedarbība. Ir zināms, ka kukaiņiem ir dažādas medicīniskas īpašības, un pētījumiem būs jāveic vairāk darba, lai atklātu un izpētītu attiecīgo kukaini.

Jau novēroti putni, lāči, ziloņi un citi dzīvnieki, kas pašārstējas, piemēram, ēdot augus. Bet šimpanzēm ir unikāla iespēja ārstēt ne tikai sevi, bet arī palīdzēt citiem.

Tomēr daži zinātnieki joprojām šaubās par dzīvnieku sugu spēju izrādīt prosociālu uzvedību, piemēram, pašaizliedzīgi rūpēties par citiem, sacīja zinātniece.

Bet šeit šimpanzēm nav ko iegūt, viņa sacīja. Tātad, kāpēc viņi to dara? Cilvēkiem prosociālā uzvedība parasti ir saistīta ar empātiju – hipotēzi, kuru ir vērts turpināt pētīt, sacīja zinātniece.