"Ar Gruziju neviens neauklēsies": Simonjana ciniski draud ar Tbilisi bombardēšanu

Draudus Gruzijai viņa izteikusi, komentējot Tbilisi notiekošās protesta akcijas, kurās to dalībnieki skandē arī Krievijas atbalstītās separātiskās Abhāzijas Suhumi pilsētas vārdu.

Sociālajos tīklos publicētais video ir plaši apspriests abhāzu vidū. To komentēja arī Kremļa propagandas kanāla "RT" galvenā redaktore Simonjana.

Viņai rādās otrā fronte pret Krieviju

Viņa pauda pārliecību, ka "viss šis troksnis" (notikumi Gruzijā saistībā ar "ārvalstu aģentu" likumprojektu) ir nepieciešams "tikai un vienīgi, lai atvērtu otru fronti" pret Krieviju.

"Ja 2008. gada augusts atkārtosies, neviens ar Gruziju neauklēsies un karaspēku tur nesūtīs, bet vienkārši uzreiz bez domāšanas bumbos Tbilisi," atzīmējusi Simonjana. Propagandiste mudina uz jaunu Maskavas agresiju, jo neesot laika "sentimentiem" un neviens nekad "pie mums nav uzskatījis un neuzskata sevi par vienu tautu ar gruzīniem".

"Velti, lūk, to visu uzsāka. Būtu pažēlojuši skaistu pilsētu un tās temperamentīgos iedzīvotājus. Ja jau viņiem pašiem sevis nav žēl," savā "Telegram" kanālā rakstīja Simonjana.

Sarosās arī Kremļa balstītie separātisti

Gruzija, kurā ir 3,7 miljoni iedzīvotāju, kopš neatkarības iegūšanas no Padomju Savienības 1991. gadā ir piedzīvojusi biežus politiskus satricinājumus, tostarp miermīlīgu "rožu revolūciju" 2003. gadā un postošu karu pret Krieviju piecus gadus vēlāk. Maskava atbalstīja separātistus, kas noveda pie kara 2008. gadā.

Gruzijas opozīcija apsūdz pašreizējo varas partiju "Gruzijas sapnis" par pārāk ciešu tuvināšanos Maskavai. Šajās dienās nemierus valstī izraisīja valdošās partijas iniciētais "ārvalstu aģentu" likumprojekts, kurš veidots pēc Krievijas parauga. Sabiedrības spiediena dēļ tā pieņemšana ir apturēta.

Šīs spriedzes fonā pašpasludinātās "Abhāzijas Republikas" pārstāvji publiski pauduši, ka kara ar Gruziju varbūtība ir diezgan liela.

Pagājušajā gadā Brisele atteicās piešķirt Gruzijai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu līdzās Moldovai un Ukrainai, norādot uz politisko un tiesu sistēmas reformu kavēšanos.