"Uzvaru pasludināt vēl pāragri": ārpolitikas eksperts vērtē Gruzijas notikumus
Lai arī pēc nikniem sabiedrības protestiem Gruzijas valdošās partijas pagaidām ir atsaukušas pēc Kremļa parauga tapināto "ārvalstu aģentu" likumu, tomēr par uzvaru saukt to būtu pāragri, – "tv3.lv" notikumus Gruzijā vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis. "Iekšpolitiskās cīņas Gruzijai vēl ir tikai priekšā".
Pēc nemieru nakts ceturtdienas agrā rītā valdošās Gruzijas partijas "Gruzijas sapnis" un kustība "Tautas vara" paziņoja, ka nolēmuša atsaukt no parlamenta trešdien pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu par "ārvalstu aģentiem".
"Spriežot pēc valdošās varas publiskās komunikācijas un publiskajiem komentāriem attiecībā uz izziņoto likumprojekta atsaukšanu, bija uzsvars, piemēram, uz to, ka sabiedrību ir nepieciešams izglītot par šo likumu," atzīmē Balodis.
"Tas rada pamatu domāt, ka šis likumprojekts nekur tik ātri nepazudīs. Turklāt papildus šeit ir arī jautājums par juridisko procesu, kā likumprojektu ir iespējams atsaukt jau pēc pirmā lasījuma."
Atsaukts likumprojekts, bet ne tā mērķi
Eksperts atzīmē, ka likumprojekts, kurš pēdējā laikā satricinājis Gruzijas sabiedrību, nav radies no zila gaisa. "Gruzijā pastāvošā vara jau kopš 2012. gada mēģina ieturēt vai mēģina veidot tādu pragmatisku attiecību veidu ar Krieviju – kā sadzīvot ar Maskavu un gūt kaut kādu abpusēju izdevīgumu, vienlaikus postulējot integrāciju Rietumu pasaulē kā galveno ārpolitisko virsmērķi," raksturo Balodis.
Viņš uzsver, ka kopš pērnā gada 24. februāra Gruzija mēģina būt ārpolitiski salīdzinoši pasīva, vienlaikus pastiprinoties tirdzniecībai ar Krieviju. "Tas rada bažas par Gruzijas nonākšanu Krievijai izdevīgā pozīcijā un tās lielākā kontrolē."
"Līdz ar to, pat ja šis konkrētais likumprojekts tiek atsaukts, tas tomēr nemaina ilgtermiņa tendenci. Jo galu galā Krievijai pašai ir savas ģeopolitiskās intereses attiecībā uz Gruziju, un pašreizējā Gruzijas vara, šķiet, ir mierā ar savu politisko mērķu sasniegšanu, ja tas pārlieku netraucē Krievijai pašai sasniegt arī savus mērķus."
Ar ko "ārvalstu aģentu" likums ir bīstams
Oficiāli Gruzijas valdošās partijas "ārvalstu aģentu" likumprojektu pamato ar nepieciešamību nodrošināt caurspīdību, tai skaitā finansiālo caurspīdību, faktiski būt kursā par to, no kurienes un kādos veidos Gruzijā darbojošās organizācijas saņem finansējumu.
"Šāds pamatojums ir stipri apšaubāms, jo domājams, ka finanšu kontroles institūcijām šāda informācija tik un tā jau ir pieejama," vērtē Balodis.
"Pastāv bažas, ka ja ne uzreiz, tad laika gaitā šis likums var pāraugt līdzīgi tam, kā tas ir Krievijā, kad tas faktiski tiek izmantots, lai slāpētu opozīciju, lai stigmatizētu citādi domājošos."
"Turklāt arī pirms šī likumprojekta parādīšanās pati Gruzijas valdošā partija bija apsūdzējusi nevalstiskās organizācijas par centieniem graut iekšējo mieru valstī un par centieniem ieraut Gruziju Ukrainas un Krievijas karā," atgādina Balodis.
Eksperts uzsver, ka bažas ir par Gruzijas politiskā kursa izmaiņām, kas var novest pie valsts iestigšanas pelēkā zonā, kad notiek redzama atteikšanās no demokrātiskām vērtībām, kas attiecīgi samazina Gruzijas iespējas pievienoties ES vai pat iegūt kandidātvalsts statusu.
"Tas neapšaubāmi ir izdevīgi Krievijai. Un šeit arī ir jautājums par pašas Maskavas nodomiem un nolūkiem ilgtermiņā attiecībā uz Gruziju un tās iedzīvotājiem. Līdz ar to Gruzija var nonākt ārkārtīgi sarežģītā situācijā."
Atšķirīgs redzējums par Gruzijas nākotni
Pret "ārvalstu aģentu" likumu notikušie Gruzijas sabiedrības protesti skaidri apliecinot sabiedrības noskaņojumu, uzskata pētnieks.
"Šis likumprojekts skaidri demonstrēja Gruzijā pastāvošās varas politisko orientāciju un tos politiskos riskus, kādus tā nes sev līdzi. Un sabiedrības reakcija – plašie protesti un faktiski arī nemieri – apliecināja, ko sabiedrība par notiekošo domā."
Balodis piebilst, ka arī socioloģija Gruzijā liecina, ka par galveno ārpolitisko motīvu sabiedrība tiek uzskatīta nevis valsts sadarbība ar Krieviju, bet tās integrācija rietumvalstīs, arī sadarbība ar Ukrainu.
"Kā viens no potenciālajiem katalizatoriem šiem protestiem arī bija tieši tas, ka bija acīmredzams, ka pastāvošās varas un valdošās partijas politiskie uzskati un politiskie mērķi nesaskan ar to, kā sabiedrība raugās uz to, kādai būtu jābūt mūsdienīgas Gruzijas nākotnei."
"Fundamentālā problēma visā šajā jautājumā, ka, raugoties no Krievijas puses, ir izdevīgi, ja no Gruzijas novēršas visi tās Rietumvalstu sabiedrotie. Un šāds likums, kas faktiski ir analogs Krievijas ārvalstu aģentu likumam, faktiski Gruzijai liedz jebkādas cerības iestāties Eiropas Savienībā."
Vai nemieri var pāraugt revolūcijā
"Pašlaik par kādu iespējamu revolūciju Gruzijā runāt būtu pāragri," atzīst Balodis. "Taču es domāju, ka trešdienas un arī iepriekšējo dienu notikumi parādīja, ka Gruzijas sabiedrība ir gatava iziet ielās, sabiedrība ir politiski aktīva un gana politiski mobilizēta, lai iestātos par savām interesēm."
"Tāpēc nevar arī pilnībā izslēgt, ka nemieri var pāriet kaut kādā plašākā kustībā. Un es domāju, ka tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc valdošā partija izsludināja, ka likumprojekta virzība tiek apturēta."
Šāds solis sperts tieši tā iemesla dēļ, lai sabiedrību nomierinātu, lai kaut kādā veidā situāciju pakļautu kontrolei.
"Kā situācija Gruzijā attīstīsies, tas ir jautājums pašai Gruzijas sabiedrībai. Tas ir jautājums par sabiedrības vēlmi un gatavību sadzīvot vai mēģināt sadzīvot ar pašreizējo varu, vai arī meklēt veidus, kā to mainīt ārpuskārtas veidā."
Opozīcijai vēl jāiegūst vilkme
Problēma ir ar pašas Gruzijas opozīcijas spējām saliedēties, rast kopīgu valodu un nākt klajā ar kādu kopīgu platformu, kas varētu piesaistīt vēlētājus un izbalsotu pašreizējo valdošo partiju, – vērtē Balodis.
Šajā kontekstā viņš izceļ arī jautājumu par bijušo Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, kurš kā vēsturiski viena no opozīcijas redzamākajām sejām faktiski atrodas ieslodzījumā faktiski kā politieslodzītais. "Faktiski viņš ir varai bīstams, viņš var mobilizēt atbalstu," piebilst eksperts.
Viņa vērtējumā, vienlaikus valdošā partijas rīcība var tieši kalpot par kādu papildus stimulu opozīcijai apvienoties, stabilizēties, un nākamajās vēlēšanās pie urnām atgādināt, par ko tieši pastāv šobrīd valdošā partija un ka par viņiem balsot nav vēlams, jo sabiedrība vēlas redzēt Gruziju integrētu Rietumu valstīs, nevis Krievijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
