ASV Augstākā tiesa var pastiprināt Trampa aizstāvību lietā par iejaukšanos vēlēšanās

Valsts augstākā tiesa ir piekritusi apsvērt, vai federālie prokurori var izvirzīt apsūdzības 6. janvāra nemieros apsūdzētajiem ar likumu, kas nosaka, ka ir noziegums traucēt oficiālu Kongresa procesu – apsūdzība arī izvirzīta Trampam viņa 2020. gada vēlēšanu iejaukšanās lietā.

Konservatīvo pārsvarā esošās tiesas lēmums izskatīt šo lietu sarežģī un var aizkavēt Trampa prāvu Vašingtonas federālajā apgabaltiesā, kas pašlaik ir paredzēta nākamā gada martā.

Augstākās tiesas galīgais spriedums lietā "Fischer pret Amerikas Savienotajām Valstīm" norādīs, vai apsūdzību par traucēšanu saskaņā ar ASV Kriminālkodeksa 18. sadaļas 1512. pantu var izmantot pret Trampu, un tā var mazināt citas vispārējās apsūdzības par sazvērestību, ko bijušajam prezidentam izvirzījis īpašais advokāts Džeks Smits.

Tiesa varētu beigties arī ar pagarinājumu, padarot spēkā neesošus daudzus spriedumus pret nemierniekiem, kas iesaistīti 6. janvāra uzbrukumā Kapitolijam. Obstrukciju likums ir bijis Tieslietu departamenta galvenais ierocis, lai sauktu pie atbildības tos, kas iesaistīti tā laika vardarbībā.

Lieta ir saistīta ar Džozefu Fišeru, pret kuru Vašingtonā tika izvirzītas septiņas apsūdzības par kavēšanu 2020. gada vēlēšanu rezultātu apstiprināšanai Kongresā, kad viņš nemieru laikā uzbruka policistiem.

Fišers mēģināja noraidīt daļu no savas apsūdzības, apgalvojot, ka šķēršļu likums, kas pieņemts saskaņā ar 2002. gada "Sarbanes-Oxley" likumu, reaģējot uz "Enron" skandālu, ir saistīts ar dokumentu vai pierādījumu viltošanu saistībā ar balto apkaklīšu finanšu noziegumiem.

ASV apgabala tiesnesis Karls Nikolss, kurš vadīja lietu, interpretēja statūtus tādējādi, ka prokuroriem ir jāpierāda, ka apsūdzētais ir veicis kādu darbību attiecībā uz dokumentu vai ierakstu, un nevērsās pret Fišeru, kad viņš uzbruka policistiem Kapitolija ēkā.

Taču dalīta trīs tiesnešu kolēģija ASV apelācijas tiesā atcēla lēmumu, nolemjot, ka šķēršļi ir piemērojami plašāk un ietvēra jebkādas oficiālas procedūras kavēšanu. Fišers un vēl divi 6. janvāra apsūdzētie vērsās Augstākajā tiesā, lai atrisinātu šo jautājumu.

Augstākā tiesa var lemt līdz jūnijam, kad beidzas nākamais pilnvaru termiņš, vai obstrukcijas statūtu var piemērot uzbrukumam Kapitolijam. Tikmēr šīs apsūdzības – un, iespējams, arī citu vispārēju apsūdzību sazvērestībā – dzīvotspēja pret Trampu joprojām ir neskaidra.

Tas varētu arī dot Trampam iespēju mēģināt apturēt notiekošo pirmstiesas procesu viņa 2020. gada vēlēšanu iejaukšanās lietā, kamēr Augstākā tiesa izskatīs šo jautājumu, lai gan maz ticams, ka viņam tas izdosies, un tas var nebūt pārsūdzams, ja šādi centieni tiks liegti.

Piemēram, līdzīgas krimināllietas, kurās iesaistīti Kongresa locekļi vai Kongresa palīgi, parasti tiek izskatītas un pēc tam tiek izskatītas atkārtoti, ja augstākā tiesa konstatē, ka dažas no apsūdzībām nav piemērojamas.

Trampa problēma ir vārda "korumpēts" definīcija šķēršļu likumā. Zvērinātie nav vienojušies, tiesnesim Džastinam Vokeram to interpretējot kā "nelikumīgu labumu", savukārt tiesnesis Gregs Katss to interpretējis kā "nelikumīgu finansiālu, profesionālu vai attaisnojošu priekšrocību".

Obligācijas statūti nekad nebija dabiski piemēroti 6. janvāra lietām, un aizstāvības advokāti Vašingtonas tiesas un apelācijas tiesās vairākkārt ir iebilduši, ka Tieslietu departaments tos izmanto pārāk plaši, lai mērķētu uz nemierniekiem, jo ​​tam piespriestais maksimālais sods ir 20 gadi.

Tieslietu departamenta problēma šobrīd ir tā, ka Augstākā tiesa iepriekš ir satraukusies par federālo prokuroru plašiem sazvērestības argumentiem.

Ja Augstākā tiesa nākamgad lemtu par labu Fišeram, pamatojoties uz to, ka Tieslietu departaments ir izvirzījis pārāk plašas apsūdzības, tas varētu apdraudēt arī citus vispārējos sazvērestības statūtus, kas izmantoti apsūdzībā pret Trampu.