ASV ģenerālis ieskicē, kā attīstītos NATO un Krievijas karš: Kaļiņingradu un Sevastopoli "noslaucītu" pirmajās stundās

NATO reakcija būtu tūlītēja

"Ja Krievija 2025. gadā uzbruktu, piemēram, Polijai tādā pašā veidā, kā uzbruka Ukrainai, NATO gaisa spēki un sauszemes spēki iznīcinātu agresoru. Varat būt pilnīgi droši — Kaļiņingrada tiktu iznīcināta pirmajās stundās. Pirmajās stundās Kaļiņingradas vairs nebūtu, visi Krievijas militārie objekti tiktu iznīcināti, tāpat kā visi Krievijas militārie objekti Sevastopolē," sacīja Hodžess.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas konflikts ar NATO nebūtu salīdzināms ar karu Ukrainā, jo alianse rīkotos daudz ātrāk un spēcīgāk.

Eiropas kļūdas 2014. gadā

Ģenerālis atgādināja, ka 2014. gadā, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, Eiropa, ASV un Kanāda kopumā atbalstīja Kijivu, taču daudzas valstis vēl joprojām bija pārāk atkarīgas no Krievijas naftas un gāzes.

"Tajā laikā cilvēki teica: "Nav jādramatizē, Krievija ir svarīga valsts, tai ir kodolieroči." Mēs nespējām skaidri pateikt, ka Krievijas agresija nepaliks nesodīta. Pat Minskas vienošanās izrādījās farss, un nevienas sankcijas nav mainījušas Krievijas uzvedību," sacīja Hodžess.

Pēc viņa teiktā, ja NATO valstis kara sākumā būtu skaidri paziņojušas Krievijai, ka Ukrainai tiks sniegts viss nepieciešamais atbalsts suverenitātes atjaunošanai, kara gaita būtu pilnīgi cita.

"Ja tas būtu bijis mūsu skaidrs mērķis, situācija būtu pavisam citāda, un arī Ukraina šodien būtu pavisam citā stāvoklī," uzsvēra bijušais komandieris. "Taču tā vietā mēs gadu pavadījām, sakot: "Kas notiks, ja Krievija izmantos kodolieročus? Varbūt mums jāvienojas? Varbūt jārunā par Krievijas izvešanu no Ukrainas teritorijas?’" piebilda Hodžess.