ASV pieņem sankcijas pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju

Šo jauno sankciju likumprojektu jau pieņēmusi ASV Kongresa apakšpalāta. Tā vēl jāapstiprina Senātam un arī Baltajam namam. Bet Eiropā ļoti nikni reaģējuši ir vācieši, kuri uzskata, ka šīs sankcijas apdraud "Nord Stream 2" gāzesvada projekta īstenošanu.

ASV likumdevēji sankciju nepieciešamību pret Krieviju pamato, lai to sodītu par darbībām Ukrainā un Sīrijā, kā arī par iejaukšanos prezidenta vēlēšanās pērn. Likumprojektu, kas nosaka jaunas sankcijas ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Irānu un Ziemeļkoreju, ASV Kongresa apakšpalāta pieņēma gandrīz vienbalsīgi.

Ar 419 balsīm "par" un trim balsīm "pret" likumprojekts ir pieņemts bez turpmākiem iebildumiem.

Jaunais likums arī liedz prezidentam Donaldam Trampam vienpusēji atcelt pret Maskavu noteiktās sankcijas. Lai arī prezidents sākotnēji iestājās pret šīm sankcijām, pēc demokrātu un republikāņu gandrīz vienbalsīga atbalsta tām Baltais nams licis noprast, ka Tramps likumu parakstīs.

Sankcijas var tikt noteiktas pret vairākām Krievijas ekonomikas nozarēm, tostarp derīgo izrakteņu ieguvi, metalurģiju, jūras un dzelzceļa transportu. Šo sankciju piemērošanas gadījumā varētu tiks sodīti arī Eiropas uzņēmumi, kas iesaistījušies Krievijas enerģētikas sektora attīstībā, tāpēc ES amerikāņu iniciatīvu neuzņēma ar sajūsmu.

Kremlis jau iepriekš izteicās, ka jaunas sankcijas negatīvi ietekmēs abpusējās attiecības. Trešdien, 26. jūlijā, Krievijas prezidenta preses pārstāvis gan izteicās, – tas pagaidām ir tikai likumprojekts. Savukārt Maskavas iedzīvotājiem emocijas bija divējādas.

Tagad likumprojektu nodos Senātam, kur arī pausts atbalsts iniciatīvai. Pēc abu Kongresa palātu vienošanās galīgā likumprojekta versija būs jāparaksta ASV prezidentam Donaldam Trampam.