ASV: Raķešu triecienā Sīrijai ir nodarīti maksimāli postījumi, neapdraudot civiliedzīvotājus
Sestdienas rītā ASV, Francijas un Apvienotās Karalistes bruņoto spēku veiktie raķešu uzlidojumi Sīrijas armijas bāzēm un ķīmisko pētījumu centriem tiek uzskatīti par līdz šim spēcīgāko Rietumvalstu triecienu Sīrijas režīmam pilsoņu kara septiņos gados.
Lai arī turpmāki uzbrukumi pašlaik neesot plānoti, šis bija sabiedroto atbildes solis Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam, kuru tās tur aizdomās par ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem. Uzbrukumos dzīvību zaudēja arī vairāki desmiti civiliedzīvotāju.
Šī nedēļa politiski bija ļoti sapringta. Rietumvalstu aizdomas, ka Sīrijas režīms izmantojis ķīmiskos ieročus eskalēja konfliktu – gan Krievija, gan sabiedrotie pret otru pusi vērsa skarbu retoriku, piesaucot pat kara iespējamību. Un 14. aprīļa rītā saspīlējums sasniedza kulmināciju.
Raķešu trieciens Sīrijā
No sabiedroto karakuģiem pacēlās raķetes ar mērķi mazināt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma ķīmiskā uzbrukuma iespējas.
Raķetes raidītas uz zinātnisko pētījumu centru pie Damaskas, kā arī ķīmisko ieroču glabātuvēm un svarīgu komandposteni netālu no Homsas pilsētas.
ASV norādījušas, ka šis trieciens ir ne tikai stingrs signāls Sīrijai, ka tās rīcība nav attaisnojama, bet arī nodarījis maksimālus postījumus, neapdraudot civiliedzīvotājus. Sīrijas režīms zaudējis gadiem ilgušus pētījumus un izstrādes datus, specializēto aprīkojumu un ķīmiskajos uzbrukumos izmantojamas vielas.
Uzlidojumos iznīcinātie objekti
ASV prezidents Donalds Tramps, paziņojot par šo uzbrukumu, veltīja skarbus vārdus ne tikai Sīrijai, bet arī tās režīma atbalstītājiem.
Irānai un Krievijai es jautāju – kāda valsts vēlas būt saistīta ar masu slepkavu, kurš nogalina nevainīgus cilvēkus? Pasaules nācijas var vērtēt pēc to draugiem. Neviena valsts ilgtermiņā nevar gūt panākumus, atbalstot brutālus tirānus un slepkavnieciskus diktatorus.
Savukārt Apvienotās Karalistes premjerministre savā uzrunā neļāva aizmirst neseno ķīmisko uzbrukumu kādreizējam Krievijas dubulstspiegam Sergejam Skripaļam.
Mēs būtu vēlējušies iet citu ceļu, taču šajā situācijā tāda nebija. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ķīmisko ieroču izmantošana tiek normalizēta – Sīrijā, Apvienotās Karalistes ielās vai jebkur citur.
Uzbrukuma mērķi Sīrijā esot izraudzīti tā, lai netrāpītu tur izvietotajiem Krievijas bruņotajiem spēkiem. ASV un Krievijas ģenerāļi pirms triecieniem arī sazinājušies. Tālāki triecieni Sīrijai tuvākajā laikā neesot gaidāmi, un risinājums konfliktam tikšot meklēts politiskās sarunās.
Krievija skarbi kritizē šo uzbrukumu, vienlaikus uzsverot, ka tas nodarījis niecīgu kaitējumu Sīrijas armijas objektiem. 71 no 103 raidītajām raķetēm notriekuši Sīrijas pretgaisa aizsardzības spēki.
Amerikāņu agresija apliecina, ka viņi nav ieinteresēti objektīvā situācijas izmeklēšanā. ASV vēlas traucēt miera procesu Sīrijā un destabilizēt situācija Tuvajos Austrumos. Tam nav nekādas saistības ar sludinātu cīņu pret starptautisko terorismu.
Krievija jau iepriekš norādījusi, ka uzskata ķīmisko ieroču uzbrukumu par Rietumvalstu provokāciju. Kremlim piebalso arī Irāna, kas sabiedroto raķešu triecienu nodēvējusi par noziegumu.
Krievijas militāro spēku ziņojums
Savukārt atbalstu sabiedroto rīcībai paudušas tādas Eiropas lielvaras kā Vācija un Itālija, un arī Turcija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
