ASV vēlas "palīdzēt Eiropai saglabāt savu identitāti", uzsver Vašingtonas sūtnis ES

Viņš aizstāvēja ASV administrācijas jauno nacionālās drošības dokumentu, kas Eiropā izraisīja pārsteigumu un kritiku, jo tajā pausts brīdinājums par ES iespējamu "civilizācijas norietu".

"Dokumenta sadaļa par Eiropu saucas "Priekšlikums Eiropas diženumam". Tā nav kritika, tā nav vēlme Eiropu vājināt," "EuroNews" citē Puzderu. "Tur skaidri teikts, ka Eiropa ir stratēģiski un kulturāli būtiska Amerikas Savienotajām Valstīm."

Atjaunotajā stratēģijā Vašingtona norāda, ka Eiropa riskē ar "civilizācijas lejupslīdi", ko, ASV ieskatā, veicina:

• pārmērīga regulēšana;
• nekontrolēta migrācija;
• neveiksmīgas ekonomikas politikas.

Dokumentā pausts, ka ASV mērķis ir "palīdzēt Eiropai mainīt pašreizējo trajektoriju", tostarp sadarbojoties ar "patriotiskajām Eiropas partijām", kas iebilst pret Briseles virzību. Šāda retorika daudzviet ES uztverta kā politiska iejaukšanās.

Kāds Eiropas diplomāts "EuroNews" sacīja, ka dokumentam "nav gandrīz nekāda sakara ar drošību – tajā tikpat kā nav pieminēta Krievija", bet esot daudz "iekšpolitikas ietekmēšanas".

Eiropas līderi – no Vācijas kanclera Frīdriha Merca līdz Eiropadomes prezidentam Antoniu Koštam un ES augstajai pārstāvei Kajai Kallasai – noraidījuši ASV retoriku. Viņi uzsver: "Eiropas demokrātijai nav nepieciešams ārējs glābējs, un iekšējie jautājumi ir Eiropas valstu kompetencē."

Vēstnieks gan uzskata, ka reakcija ir pārspīlēta. "Tas dokuments nemaz nav tik slikts. Tiešām nav," viņš saka. "Nav nekādu plānu vājināt vai izjaukt Eiropas Savienību."

Aizdomas gan par šādu ASV motivāciju pastiprinājās pēc tam, kad miljardieris Īlons Masks, kurš atklāti atbalsta prezidentu Trampu, sacīja, ka "ES nav īsta demokrātija un būtu jādemontē". Puzders gan uzsver, ka šāda ideja nav ASV valdības nostāja.

ASV dokumentā pausts, ka tiek atbalstīta "patriotisko partiju ietekmes pieaugšana", taču nav skaidrots, kuras partijas ar to domātas. Lielākā daļa ekspertu to skaidro kā atsauci uz konservatīvajiem spēkiem, kas iebilst pret "neievēlētajiem birokrātiem Briselē".

Puzders jautājumu formulē tieši: "Cik lielu suverenitāti dalībvalstis ir atdevušas ekonomiskās savienības vārdā? Vai tās ir atteikušās no tiesībām pašas noteikt, kam atļaut ieceļot valstī?"

Viņš norāda, ka kultūras atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu ir būtiskas un tās jārespektē. Uz jautājumu, vai "Eiropas saglabāšana" nozīmē baltas un kristīgas Eiropas saglabāšanu, Puzders atbild: "Runa ir par kopīgu identitāti un sociālo saliedētību. Tāpat kā ASV — ja kāds noraida mūsu sabiedrības pamata principus, tie nav tie cilvēki, kurus mēs vēlamies."

Viņš piebilda, ka pretējā gadījumā "pieaug noziedzība, mazinās kultūras vērtības un ir pat pilsētas, kurās policija vairs negrib ieiet".