Eiropas ietekmīgāko cilvēku topā uzvar Tramps, turpat netālu arī diktators Putins

Kopš Tramps atgriezās Baltajā namā, mēģinājumi raksturot Eiropas attiecības ar Trampu ir kļuvuši teju par diplomātisko jautājumu.

"Vai viņš ir Eiropas sabiedrotais? Reizēm. Drauds? Dažbrīd. Spēks, kas veido attiecības pēc saviem noteikumiem? Vienmēr. Skaidrs ir tas, ka Eiropa saskaras ar neparedzamu, dominējošu sabiedroto, kura impulsi var apgriezt kontinentu kājām gaisā vienas nakts laikā," tā par Trampu raksta topa veidotāji.

Veidojot "Politico" ikgadējo sarakstu ar 28 ietekmīgākajiem cilvēkiem Eiropas politikā, kļuvis neizbēgami skaidrs: neviens šogad nav izdarījis lielāku ietekmi Eiropā vai uz Eiropu nekā ASV prezidents.

Topa virsotnē arī citu gadu līderi, piemēram, trešajā vietā ir Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, bet piekto vietu noslēdz Krievijas vadonis Vladimirs Putins.

Otrā vieta: Mēs visi dzīvojam Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas Eiropā. Mēs to vienkārši vēl neapzināmies

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, 48 gadu vecumā, 2019. gadā kļuva par jaunāko Dānijas premjerministri valsts vēsturē. Viņas vadībā mazākuma valdība ir izturējusi pandēmiju, enerģētikas krīzi un tagad arī Eiropas mainīgo drošības vidi.

Kādreiz uzskatīta par kreiso ideālisti, viņa kļuvusi par vienu no pragmatiskākajām politikas veidotājām kontinentā.

"Pēdējo sešu gadu laikā viņa klusi eksportējusi savu stingrās sociāldemokrātijas stilu visā kontinentā – kreiso labklājības politiku apvienojumu ar labēji orientētu stingrību migrācijas un aizsardzības jautājumos, šajā procesā apgāžot savas valsts vēsturisko eiroskepsi," raksta "Politico".

Frederiksena ir atstājusi arī savu nospiedumu ES aizsardzības pieejā, blokam cenšoties palielināt militāros izdevumus un atbalstu Ukrainai.

Dānija viņas vadībā vairāk palīdzējusi Ukrainai nekā citas ES valstis. Viņa kļuvusi par balsi Eiropas aizsardzības neatkarībai un ar savu rīcību pret Trampu Grenlandes jautājumā ir guvusi cieņu starptautiskajā politikā.

Trešā vieta: Frīdrihs Mercs – cilvēks, kurš lauza Vācijas pēckara tabu

Pusgadsimtu tagadējais Vācijas kanclers iemiesoja savas valsts konservatīvo ortodoksiju: kristīgais demokrāts, kurš bija uzticīgs sabalansētiem budžetiem un gatavs paļauties uz Vašingtonu, lai saglabātu mieru. Bet tagad – kad kontinentā ir karš un Vācijas ekonomika stostās, Mercs ir mainījis taktiku – izdevumu palielināšana, ātra pārbruņošanās un paziņojuma, ka Berlīnei un visai Eiropai jābūt gatavai stāvēt pašai par sevi.

Pagājušā gada martā lēmums uzsākt infrastruktūras un aizsardzības projektu finansēšanu, aizņemoties simtiem miljardu eiro, iezīmēja vienu no radikālākajām pārmaiņām mūsdienu Vācijas fiskālajā politikā, un arī vienu no ātrākajām.

Ceturtā vieta: Marina Lepēna un viņas leģendārā atgriešanās

Francijas nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības (RN) parlamenta frakcijas priekšsēdētāja Marina Lepēna gatavojas leģendāri atgriezties politikā. Šā gada martā viņu atzina par vainīgu Eiropas Savienības fondu nepamatotā izmantošanā, un viņai tika liegts piecus gadus ieņemt publiskus amatus. Tagad viņa cer, ka apelāciju tiesa janvārī mainīs šo lēmumu.

Pat būdama "ievainota", Lepēna joprojām ir ietekmīga. Viņa palīdzēja septembrī gāzt Francijas valdību un parādīja, ka viņu nevar ignorēt.

Lepēna arī spiež savu galveno sāncensi Emanuelu Makronu. Viņa cenšas panākt, lai prezidents izšķirtos par Nacionālās asamblejas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, jo viņa otrā prezidentūras termiņa laikā valdība ir nestabila.

Piektā vieta: Krievijas diktators Vladimirs Putins

Krievijas vadonis ietekmē Eiropu, veicot agresijas aktu vienu pēc otra. Gandrīz četrus gadus pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 73 gadus vecais diktators ir paplašinājis kaujaslauku – pārbaudot NATO aizsardzību ar hibrīda uzbrukumiem, dronu iejaukšanos un tradicionāliem iznīcinātājiem.

Kamēr ASV prezidents runā par kara izbeigšanu, Putins māņus virzījies dziļāk Rietumeiropā, pārbaudot valdību un iedzīvotāju reakciju, kuri nav pieraduši pie militāriem draudiem. Krievijas izcelsmes droni ir likuši slēgt lidostu darbību Kopenhāgenā un Oslo, kā arī lidinājušies pār Vācijas un Beļģijas militārajiem objektiem. Francija apsūdz Maskavu politiskas destabilizācijas kampaņu organizēšanā savās robežās.

Putins nāca pie varas pēc postpadomju Krievijas haosa, viņš definējis savu valdīšanu ar konfrontāciju ar Rietumiem — sākot no daļas Gruzijas iebrukuma 2008. gadā un Krimas aneksijas 2014. gadā līdz pilna mēroga uzbrukumam Ukrainai 2022. gadā. Katrs solis ir licis Eiropai pārdomāt savu drošību, ekonomiku un politisko vienotību.

Jāpiebilst, ka "Politico" ietekmīgāko personu topā ir arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ierindots 14. vietā, kā arī Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa, kura ieņem 16. vietu.