Pēc ASV triecieniem Karakasā un paziņojuma par Maduro sagūstīšanu, venecuēliešiem šī diena nākusi gan ar zināmu atvieglojuma sajūtu, gan neskaidrību par nākotni. TV3 Ziņām bija iespēja sazināties ar Venecuēlā dzīvojošiem latviešiem. Kā viņi vērtē situāciju?
Pašā nakts melnumā Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas iedzīvotājus pamodināja sprādzieni pie militārajām bāzēm. Pilsētu pārklāja dūmi, atsevišķos rajonos pazuda elektrība, bet drošības spēki ieņēma ielas.
Šobrīd plašākas informācijas par šo triecienu atstātajām sekām un upuriem nav. Bet Vašingtona oficiāli apstiprinājusi, ka triecienu mērķis bija ilggadējā līdera Nikolasa Maduro un viņa sievas aizturēšana. Abi ir ceļā uz ASV, lai stātos tiesas priekšā Ņujorkā par narkotiku un ieroču apsūdzībām, ko tām izvirzījušas Savienotās valstis.
Sagatavošanās operācijai sākusies jau krietni iepriekš, taču tā vairākkārt tikusi pārcelta laikapstākļu dēļ.
"Izmisums ir iebrucēja sabiedrotā, bet mūsu spēks – dzimtenes vairogs. Nekļūsim par upuri panikai, ko ienaidnieks cenšas sēt – izvairīsimies no panikas un anarhijas, jo tās var būt tikpat nāvējošas kā bumbas," pauž Venecuēlas aizsardzības ministrs Vladimirs Padrino Lopess.
Tomēr par operācijas leģitimitāti jau izcēlušās asas debates. ASV Kongresā prasa skaidrojumu, kāpēc militārās darbības veiktas bez iepriekšējas atļaujas un kāds ir "plāns dienai pēc", lai šī valsts neiegrimtu haosā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pašā Venecuēlā vara arī ir neskaidrībā. Viceprezidente Delcija Rodrigesa, iespējams, atrodoties Krievijā un armijas vadība sola "pretoties iebrukumam" un uzsver, ka Maduro joprojām esot likumīgais prezidents.
"Mēs esam patiesi sašutuši – un sašutusi ir visa Venecuēlas tauta. Ir uzbrukts mūsu atbrīvotāja dzimtenei, mūsu galvaspilsētai Karakasai. (…) Mēs pieprasām, lai prezidenta Donalda Trampa vadītā valdība nekavējoties sniedz pierādījumus, ka prezidents Maduro un pirmā lēdija ir dzīvi," pauž Venecuēlas viceprezidente Delsija Rodrigesa.
Intervijā TV3 Ziņām Venecuēlā dzīvojošais latvietis Kristians šo pēcpusdien, vēl pirms Tramps sīkāk bija komentējis savus tālākos plānus attiecībā uz šo valsti, stāstīja, ka Karakasā šobrīd valda piesardzīgs atvieglojums.
"Noteikti ir atvieglojums. Es teiktu, ka vispirms varbūt tieši tā – tas mikss ar sajūtām ir milzīgs – jo nevienam nepatīk, tajā skaitā mums arī nepatīk, tā teikt, ka kāds no ārzemēm, kaut kāds svešs spēks tagad ienāk tavā valstī atrisināt savas problēmas. No otras puses, mēs jau 27 gadus cenšamies demokrātiskā veidā to izdarīt gan caur vēlēšanām, gan caur protestiem. Katrā reizē rezultāti ir tikuši ignorēti un protesti ir ļoti skarbā veidā apspiesti," norāda Venecuēlā dzīvojošs latvietis Kristians Ivan Hrgetič Vītols.
Viņš turpina: "Bet ir diezgan neliela izpratne par to, kas notiks tālāk. Amerikā jau teica, ka viņam tikai interesēja arestēt Maduro, ka viņi neplāno tālāk neko izdarīt. Līdz ar to mēs redzēsim, kā armija reaģēs tagad Karakasā un vai viņi izdomās iet tālāk ar Čavismu, vai tomēr saprastīs, ka ir diezgan tālu jau tikts un varbūt ir laiks sākt runāt par iespējamu atkāpšanos no režīma."
Nikolass Maduro pie varas nonāca 2013. gadā pēc iepriekšējā līdera Hugo Čavesa nāves. Čavess nacionalizēja naftas nozari, izveidoja valsts kontrolētu ekonomiku un balstīja varu armijā un lojālajās institūcijās. Maduro šo kursu turpināja, arvien vairāk brutāli apspiežot opozīciju, kamēr ekonomikas sabrukums izdzina miljoniem venecuēliešu emigrācijā. Arī ekonomika valstī turpina brukt un to izjūt iedzīvotāji.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Pēdējā reize, kad es biju Venecuēlā, es gāju ar savu tēvu uz veikalu pirkt pienu. Viņš man teica, ka tagad valstij ir tādi optiskie pirkstu nospiedumu lasītāji un ka vienkārši cilvēks var iepirkties, bet vajagot spiest savu pirkstu, lai vienotā sistēmā jau parādītos, ka tu jau esi pircis divus litrus vai cik tu vari pirkt un kā, un ka nevari vairāk," stāsta Venecuēlas iedzīvotājs Daniels.
Tramps apgalvo, ka Maduro režīms apejot sankcijas, pārdodot naftu caur Irānas "ēnu floti" – kuģiem, kas slēpj savus maršrutus. Viņš norāda arī uz to, ka ASV agrāk palīdzēja izbūvēt Venecuēlas naftas infrastruktūru, tāpēc daļa naftas it kā "pienākoties" amerikāņiem.
Līdz ar to operāciju Tramps pamato kā cīņu pret nelikumīgu naftas tirdzniecību, "narkoterorismu" un nelegālo migrāciju. Tieši šī iemesla dēļ Karību jūrā iepriekš tika apturēti vairāki tankkuģi, kas saistīti ar Irānas "ēnu floti".
TV3 Ziņām bija arī iespēja sazināties ar venecuēliešiem, kas atrodas netālu no Karakasas. Viņi atzīst, ka svārstās starp cerību un bailēm – vai notikušais kļūs par sākumu politiskai pārejai, vai arī izraisīs bīstamu cīņu par varu, ja armija sašķelsies.
Redzamākā opozīcijas līdere Marija Korina Mačado, kas pirms mēneša ieguva Nobela Miera prēmiju, ir paudusi, ka vara tagad būt jāpārņem 2024. gada prezidenta vēlēšanu kandidātam un faktiskajam uzvarētājam Edmundo Gonsalesam.
