Baltija izstrādā plānus masveida evakuācijai Krievijas uzbrukuma gadījumā

Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu 2022. gada februārī trīs Baltijas valstis ir divkāršojušas savus aizsardzības izdevumus. Valstu valdības arī vairākkārt ir paziņojušas par plāniem būvēt aizsardzības būves uz savām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Šī gada maijā Lietuva, Latvija un Igaunija vienojās sadarboties civilās aizsardzības jomā, piektdien ziņoja "Reuters".

Igaunija gatavo plānus pārvietot desmito daļu savu iedzīvotāju — aptuveni 140 000 cilvēku — uz pagaidu patversmēm Krievijas iebrukuma gadījumā, sacīja Ivars Mai, Igaunijas Glābšanas pārvaldes masveida evakuācijas padomnieks.

Starp tiem, kuriem, domājams, būtu jāpārceļas šo plānu ietvaros, ir aptuveni divas trešdaļas Narvas iedzīvotāju. "Tas ir paredzēts tikai tiem, kuriem nav citu vietu, kurp doties," Mai pastāstīja "Reuters".

Saskaņā ar Latvijas varas iestāžu aplēsēm, Krievijas iebrukuma gadījumā trešdaļa valsts iedzīvotāju jeb 630 000 cilvēku pamestu savas mājas. Šo skaitli ziņoja Ivars Nakurts, Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadītāja vietnieks.

Līdzīgi plāni tiek gatavoti arī Lietuvā. Šonedēļ Viļņā notika evakuācijas mācības, kuru laikā aptuveni 100 cilvēku ar pašvaldības transportu no četriem Lietuvas galvaspilsētas rajoniem tika nogādāti sagatavotos uzņemšanas centros citās valsts pilsētās – Kelmē, Kēdaiņos, Kauņā, Šauļos un Ukmerģē.

"Reuters" aptaujātās Lietuvas amatpersonas norāda, ka pašreizējais ārkārtas situāciju plāns tiek izstrādāts, ņemot vērā daudz lielāku tās pilsoņu skaitu.

Pēc Lietuvas ugunsdzēsības dienesta vadītāja Renatas Poželas teiktā, Krievijas uzbrukuma gadījumā Lietuva plāno evakuēt pusi iedzīvotāju, kas dzīvo 40 kilometru rādiusā no Krievijas un Baltkrievijas robežas, kas ir aptuveni 400 000 cilvēku. Paredzams, ka šādā scenārijā 300 000 cilvēku tiktu izmitināti valsts rietumos Kauņā – vietējās skolās, universitātēs, baznīcās un sporta arēnā.

Požela piebilda, ka Lietuvas ārkārtas evakuācijas plāna ietvaros jau ir izvēlētas iedzīvotāju pulcēšanās vietas, tostarp Viļņā, piešķirti vilcieni un autobusi, un noliktavas ir aprīkotas ar pirmās nepieciešamības precēm, tostarp tualetes papīru un matračiem. Autovadītājiem ir sagatavota karte, kurā atzīmēti sekundārie ceļi, kas ir vēlami evakuācijas nepieciešamības gadījumā, galvenie autoceļi tiks rezervēti armijai, kā arī pilsētas, kurās var atrast patvērumu.

Ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, varētu tikt pārvietoti vairāk nekā 1 miljons cilvēku, un ir jāīsteno izstrādātie plāni. Baltijas valstu kopējais iedzīvotāju skaits ir 6,2 miljoni: Lietuva – 2,9 miljoni, Latvija – 1,9 miljoni, Igaunija – 1,4 miljoni.

Neviena no trim Baltijas valstīm nav izstrādājusi detalizētus plānus pilsoņu pārvietošanai ārpus to teritorijas.

"Tas ir ļoti mierinošs vēstījums mūsu sabiedrībai, ka mēs esam gatavi un plānojam," aģentūrai "Reuters" sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Kestutis Budris: "Mēs esam paveikuši savu mājasdarbu."