Baltijas valstis un Polija aicina pastiprināt NATO klātbūtni reģionā
Mēs sagaidām skaidru apņemšanos no NATO sabiedrotajiem aizstāvēt katru alianses teritorijas centimetru Baltijas valstīs un Polijā – par to piektdien, 29. aprīlī, Rīgā paziņoja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministri. Vienlaikus amatpersonas uzsvēra nepieciešamību sniegt militāro atbalstu Ukrainai, apgādāt to ar smago bruņojumu.
Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri, tiekoties Rīgā, pauda, – Krievijas uzbrukums Ukrainai ir uzbrukums visai starptautiskajai kārtībai. Vienlaikus uzsvērts, ka no Ukrainas spējas stāties pretī Krievijas agresijai ir atkarīga drošības situācija visā Austrumeiropas reģionā. Un šī iemesla dēļ starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešams Ukrainu apgādāt ar visu nepieciešamo bruņojumu.
"Es domāju, ka šajā brīdī ir pēdējais laiks piegādāt vairāk ieroču, bruņojumu un aprīkojumu Ukrainai, lai Ukraina spētu veiksmīgi stāties pretī Krievijas agresijai. Mēs esam vienisprātis, ka ir nepieciešams izstrādāt stratēģisku pieeju, kā turpmāk atbalstīt Ukrainu, kā stāties pretī Krievijas agresijai."
"Lai gan Polija, tāpat kā Igaunija, Latvija un Lietuva, dod savu artavu, tomēr nevienlīdzīgajā cīņā Ukrainai vajag vēl vairāk atbalsta. Starptautiskajai sabiedrībai ir steidzami jāatbild uz Kijivas lūgumiem pēc smagās tehnikas piegādēm, lai Ukraina varētu uzveikt krievu spēkus. Turpmākās nedēļas būs izšķirošas, un mums ir jāatbalsta Ukrainu tās cīņā par neatkarību," pauda Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau.
Tikšanās laikā akcents likts arī uz jūnijā gaidāmo NATO samitu Madridē. Amatpersonas uzsvēra, ka svarīgi mainīt un stiprināt alianses drošības uz aizsardzības politiku, lai tā būtu atbilstoša esošai situācijai.
"Pēc 2014. gada, kad Krievija pirmo reizi uzbruka Ukrainai, NATO palielināja savu klātbūtni un karavīru skaitu atsevišķās Austrumu flanga valstīs. Situācija atkal ir mainījusies, tāpēc Baltijas valstis un Polija ir vienisprātis par nepieciešamību NATO mainīt savu atturēšanas un aizsardzības politiku, palielinot gan karavīru klātbūtni, gan ieroču skaitu reģionā."
"Trešo mēnesi mūsu acu priekšā norisinās karš Ukrainā. Krievija izrāda militāru agresiju, kuru pavada hibrīdaktivitātes, piemēram, kiberuzbrukumi un viltus ziņu izplatīšana. Ir mainījusies drošības vide Eiropā, tāpēc ir svarīgi, lai NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā tiktu ņemta vērā jaunā drošības vide. Baltijas valstīm un Polijai ir svarīgi, lai tiktu stiprināta kolektīvā aizsardzība, jo īpaši Austrumu flangā," uzsvēra Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa.
Ministri ir vienisprātis, ka Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams izvietot pastāvīgu NATO spēku klātbūtni. Polija, Igaunija, Lietuva un Latvija ir vienisprātis par nepieciešamību arī pēc papildu NATO sabiedroto spēku izvietojumu reģionā, lai valstis būtu drošas, ka jebkāds iespējamais Krievijas uzbrukums tiks atvairīts.
"Mēs vēlamies panākt, lai Baltijas valstīs un Polijā palielinātu karavīru skaitu līdz brigādes izmēra vienībām, lai tās var pretstāvēt iespējamiem draudiem no Krievijas un Baltkrievijas. Mēs runājam arī par gaisa un krasta aizsardzību. Mēs sagaidām skaidru apņemšanos no NATO sabiedrotajiem aizstāvēt katru alianses teritorijas centimetru Baltijas valstīs un Polijā," pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Tikšanās laikā pārrunātas arī nākamās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju. Ministri uzsvēra, ka Baltijas valstīm un Polijai ir svarīgi, lai Eiropa turpina noteikt pret Krieviju stingras sankcijas. Plānots, ka sestajā sankciju paketē iekļaus arī enerģētikas sektoru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
