Uz saturu

Bijušais ASV vēstnieks NATO: Atdodot Ukrainas teritorijas krieviem, pēc laika viņi teiks – "tagad mēs vēlamies vairāk"

2025. gada 27. novembrī 20:33

Ceturtdiena, 27. novembris, bija datums, kad pēc Baltā nama saimnieka Donalda Trampa sākotnējā ultimāta Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim bija jāparaksta ASV sākotnēji piedāvātais Ukrainas kapitulācijas plāns. Kā zināms, tad šobrīd tas mainīts un darbs pie nolīguma turpinās. Atsevišķi mediji vēsta, ka ASV par katru cenu grib strauji noslēgt miera vienošanos, un, lai to sasniegtu, lielāks spiediens tiek izdarīts nevis pret iebrucēju un agresoru Krieviju, bet gan Ukrainu. TV3 Ziņas piedāvā reportāžu no galvaspilsētas Kijivas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Izskanējušas ziņas, ka ASV vēlas, lai Ukraina paraksta miera līgumu, vēl pirms tiek panākta vienošanās par drošības garantijām. Ukrainas prezidents norāda, ka spiedienu vajag izdarīt nevis uz Ukrainu, bet gan agresorvalsti Krieviju.

"Mūsu vietējā, Ukrainas, ražošana ir aizsardzības garantija. Ukraiņiem nevajadzētu paļauties uz to, vai mēs varam kaut ko atrast pasaules tirgū vai partneru noliktavās. Ražošanas uzdevumi ir jāpabeidz laikā, par to personīgi jāatbild visos līmeņos," uzsver Zelenskis.

Viņš turpina: "Krievi visā pasaulē cenšas izplatīt melus, ka it kā Ukraina nespējot aizstāvēties. Viņi stāsta, ka ukraiņu karavīri nav spējīgi aizstāvēties, tikai katru dienu mūsu karavīri kaujaslaukā, mūsu dienesti, mūsu triecieni Krievijas iekšienē ir pierādījums tam, ka Ukraina spēj aizstāvēt savas intereses. Tagad katrs iznīcinātais krievu okupants, katrs kara gūstekņu papildinājums, katrs krievu uzbrukums, ko ukraiņi aptur – tie ir argumenti, ka ar Ukrainu ir vērts būt, Ukrainai ir vērts palīdzēt un miera vārdā nevajag izdarīt spiedienu uz Ukrainu, bet gan Krieviju – vienīgo iemeslu, kāpēc karš ievelkas."

Arvien vairāk ziņu ir par to, ka arī šis "miera plāns" nenovedīs pie miera, tāpēc ka Maskava nav gatava atkāpties no savām prasībām. "Economist" vēsta, ka Krievija nepiekritīs jaunajam miera nolīgumam.

Bijušais ASV vēstnieks NATO un agrākais Amerikas īpašais pārstāvis Ukrainā Kurts Volkers norāda, ka diktators Vladimirs Putins nespēlē Trampa spēli un vēlas pārņemt Ukrainu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Brīdī, kad jūs atzīstat, ka šī tagad ir Krievijas teritorija, jūs esat radījuši kara leģitimizāciju. Tas sākās 2014. gadā ar Krimu un Donbasa austrumiem. Tad viņi nolēma, ka vēlas arī Zaporižjas un Hersonas apgabalus, un, ja viņi to visu leģitimizēs, tad viņi teiks: "Labi, tagad mēs vēlamies vairāk." Un viņi varētu arī paskatīties uz Lietuvu un Poliju un teikt: "Ziniet, šeit ir zemes gabals, kam vajadzētu savienot Kaļiņingradu ar pārējo Krieviju," uzsver Volkers.

Viņš norāda uz diktatora Putina plāniem: "Problēma ir tā, ka Putins nespēlē Trampa spēli. Putinam ir vēlme pārņemt Ukrainu, atjaunot Krievijas impēriju. Tas ir tas, ko viņš uzskata par savu mantojumu, savu vēsturi, savu izpratni par to, kas Krievijai pienākas. Un viņš neapstāsies tikai tāpēc, ka prezidents Tramps un citi domās, ka tas būtu saprātīgi. Viņš turpinās karot."

Vizīti Kijivā turpina Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Šodien viņai bija tikšanās gan ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu, gan arī prezidentu Zelenski.

Tiekoties ar Sibihu, Braže pauda – Latvija iestājas par to, ka Ukrainai ir vieta Eiropas Savienībā un NATO, tāpat ukraiņiem ir tiesības pašiem noteikt savu nākotnes ceļu.

Latvijas ārlietu ministre uzsver, ka jāturpina izdarīt spiedienu pret Krieviju ar ekonomiskajām sankcijām. Krievija ar savu rīcību apliecina, ka nav gatava mieram.

"Mums ar to ir jārēķinās. Krievija ir drauds visai transatlantiskajai kopienai, bet, no otras puses, ir skaidrs, ka Ukraina neguļ, Ukrainai ir spējas un tās tiks attīstītas, lai Ukraina var aizsargāties, uzbrukt leģitīmiem mērķiem Krievijā. Mēs atbalstām miera centienus, jo tas ir tas, ko viņi saka visās sarunās: "Mēs gribam mieru"," norāda Braže.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uz TV3 piebildi, ka ukraiņi, kā viņi iepriekš izteikušies, vēlas mieru, bet ne par katru cenu, Latvijas ārlietu ministre norāda: "Jā, pilnīgi precīzi, jo jebkurai vienošanai, kas beigu beigās ir panākta, ir jābūt pieņemamai Ukrainai, un Ukraina vislabāk zina, kas ir tas, ko tā var akceptēt. Pēdējais "raunds", kas šobrīd ir – Ukraina teikusi, ka tie punkti, ar ko var strādāt. Protams, ir runa par drošības garantijām. Tai vienošanai ir jābūt tādai, kas neiespējo atkārtotu uzbrukumu."

Ukrainas ārlietu ministrs apstiprināja, ka tuvākajās dienās notiks tikšanās ar ASV delegāciju, lai turpinātu darbu pie miera procesa. Nākamnedēļ ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs lidos uz Maskavu, bet jau šonedēļ ministrs Dens Driskols ieradīsies Kijivā. Vienlaikus viņš piebilda, ka Ukraina sagaida konkrētus rezultātus. Pamiers ir pirmais, kas nepieciešams.

Ukraina ir ieinteresēta, lai notiktu augstākā līmeņa tikšanās, jo ir jautājumi, kas attiecas uz teritorijām, ko var atrisināt tikai prezidentu līmenī – proti, kad tiktos Zelenskis un Tramps.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm