Braže: Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO būs liels ieguvums drošības nostiprināšanā Baltijas jūras reģionā
Ģeopolitisko situāciju pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šodien plaši apspriež ikgadējā ārpolitikas un drošības forumā "Rīgas konference". Tur klāt ir arī TV3 Ziņu filmēšanas grupa. Kopumā pasākums tiešām vērienīgs – vairāk nekā 500 dalībnieku no 38 valstīm.
No paša rīta pirmajai diskusijai, kurā piedalījās arī mūsu Valstsvienības prezidents Egils Levits, bija dots nosaukums "Ideālpolitika pret Reālpolitiku", un šis arī bija tas vienojošais vadmotīvs apspriedēm oficiālajā daļā un arī kafijas pauzēs.
Proti, tas, ko mēs gribētu, iepretim tam, ko faktiski varam sasniegt ar politikas un diplomātijas līdzekļiem pēc kara sākuma Ukrainā. Tas attiecas gan uz reaģēšanu pret Kremļa agresiju, tās koordinēšanu gan to, kā varam atbildēt Krievijai, cik strauji varam atteikties no tās energoresursiem un tā tālāk. Kremļa agresijas priekšā reālpolitika ir arī tas, kas beidza Somijas un Zviedrijas desmitgadēm ilgo neitralitātes politiku un tās lēma pievienoties NATO.
"Pasaule ir fundamentāli mainījusies Somijai un Zviedrijai. Es nesen biju Šveicē, un tur tagad runā par, kā viņi to sauc, kooperatīvu neitralitāti. Man nav ne mazākās nojausmas, ko tas nozīmē, bet acīmredzot arī viņi redz, ka tu nevari būt tikai neitrāls. Tev vajag arī sadarboties. Mums visiem ir jāmainās."
Zviedrijas un Somijas pievienošanās būs liels ieguvums drošības nostiprināšanā Baltijas jūras reģionā. To TV3 Ziņām šovakar intervijā pauda NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže. TV3 Ziņas intervijā ar Braži arī runāja par to, kā NATO pozīcijā attīstījusies pēdējo astoņu mēnešu laikā, kopš notiek karš Ukrainā.
Atceramies sākotnēji bija nesaskaņas starp valstīm par to, kādu bruņojumu sūtīt, kā to organizēt. Braže gan nepiekrita, ka tās tik tiešām bijušas domstarpības, viedokļi mēdza atšķirties, bet vienotība vajadzībā Ukraiņu atbalstīt bijusi vienmēr.
"Tas ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedrotie tik, cik iespējams, dara, un tad tas jautājums ir – tik daudz ir piegādāts, ka tagad pašiem ir jānodrošina, ka rezerves atjauno, ka loģistika un viss pārējais ir vietā. Ka aizsardzības industrija turpina ražot, kas ir vajadzīgs, lai var turpināt piegādes. Bet, kā teicāt – astoņi mēneši, tas ir mežonīgi ilgi…"
Vienlaikus redzot, kāda skāde notikusi "Nord Stream" cauruļvadam, un to, cik mērķtiecīgi Krievija patlaban mēģina iznīcināt kritisko energoapgādes infrastruktūru Ukrainā, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, cik gatavas NATO valstis ir aizstāvēt pašas savējo. Te svarīgi, ka runa ne tikai par infrastruktūras spridzināšanu, mūsdienu pasaulē tikpat svarīga ir iespēja atvairīt kiberuzbrukumus energoapgādes sistēmām.
NATO pirmais šefs izlūkošanas jautājumos TV3 Ziņām atzina, ka nepieciešami uzlabojumi.
"Protams, NATO šo ir identificējusi jau pirms vairākiem gadiem. Mēs neesam to nogulējuši vai bijuši pārāk naivi. Bet… diemžēl dažreiz politiķi rīkojas tikai tad, kad ūdens smeļas mutē. Es varu tikai ieteikt būt gudriem un stiprināt mūsu aizsardzību arī šajā jomā."
"Rīgas konferencē" ir piesātināta darba kartība, pēdējās diskusijas par sāksies jau tad, kad mūsu ziņu izlaidums būs beidzies. Un konference noslēgsies rītdien.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
