Briseles siets jaunajā Krievijas sankciju paketē radījis daudz caurumu. Baltijas valstis bloķē jauno paketi
Klāt laiks, kad jāpieņem jauna sankciju pakete pret Krieviju, ņemot vērā Maskavas režīma nepārtraukto raķešu teroru pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un enerģētikas infrastruktūras graušanu.
Jaunā sankciju "buķete" Baltijas valstīm un Polijai, ņemot vērā nepārtrauktās Putina režīma organizētās zvērības, šķiet gana savītusi.
Jau drīzumā sankciju paketi skatīs Eiropadome, proti, dalībvalstu līderi. Lai to apstiprinātu, jāievēro vienbalsība. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis izteicies, ka Viļņa un vairākas citas valstis grasās neatbalstīt sankciju piedāvājumu, ņemot vērā, ka pamanītas dažādas nepilnības, izņēmumi un "atlaides" atsevišķiem Krievijas uzņēmumiem.
Sākotnēji sarakstā bija pusotrs tūkstotis privātpersonu un uzņēmumu, taču tagad tas ir nedaudz sašaurinājies.
Viņš akcentē, ka pagaidām negrib minēt iemeslus, kādēļ izņēmumi piemēroti, taču, iespējams, kādām dalībvalstīm ir bažas par pārtikas vai citu preču nodrošinājumu, gadījumā, ja sankcijas tiktu pieņemtas līdzšinējā redakcijā.
Landsberģis arī neatklāja, kuras tieši valstis ir veicinājušas izmaiņu ieviešanu, taču viņš minēja, ka tās ir aptuveni desmit valstis. Landsberģis sacīja, ka pret šādām izmaiņām ir Baltijas valstis un Polija.
Iepriekš Latvijas premjers Krišjānis Kariņš, tiekoties ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, uzsvēra, ka sankcijas ir jāpalielina.
Aģentūra LETA citē Kariņu, ka Baltijas valstis bijušas avangardā, gan prasot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, gan prasot sabiedroto atbalstu Ukrainai. Kariņš akcentēja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija bijušas avangardā, arī sniedzot palīdzību Ukrainai. Viņš norādīja, ka Baltijas valstis vistiešāk un visātrāk ir ekonomiski cietušas no Krievijai noteiktajām sankcijām, tomēr tas nav apturējis valstu apņēmību atbalstīt Ukrainu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
