Četri soļi, kā Tramps varētu iegūt Grenlandi savā kontrolē

Lai gan ideja par ASV militāru ienākšanu Grenlandes galvaspilsētā Nūkā un teritorijas pārņemšanu "Venecuēlas stilā" šķiet maz ticama, eksperti norāda – ceļš uz ASV kontroli pār stratēģiski nozīmīgo Arktikas salu tomēr pastāv. Turklāt Eiropas un NATO amatpersonas uzsver, ka Trampa administrācija jau ir sākusi rīcību šajā virzienā.

Lasi arī: "Krieviem šis ir sapņu scenārijs." ASV ģenerālis brīdina – ja Tramps ieņems Grenlandi, sekas būs katastrofālas

1. solis: Ietekmes kampaņa Grenlandes neatkarības veicināšanai

Pēc Donalda Trampa atgriešanās amatā ASV arvien skaļāk sāka runāt par Grenlandes neatkarību. Grenlande ir autonoma teritorija Dānijas Karalistes sastāvā, un neatkarības gadījumā tā varētu slēgt tiešus līgumus ar ASV bez Kopenhāgenas piekrišanas.

Lai kļūtu neatkarīga, Grenlandei būtu jānotur referendums un pēc tam jāpanāk vienošanās ar Dāniju. 2025. gada aptaujā 56% grenlandiešu norādīja, ka balsotu par neatkarību, kamēr 28% būtu pret.

Dānijas mediji ziņojuši par ar Trampu saistītu amerikāņu īstenotām slēptām ietekmes operācijām Grenlandē. Dānijas drošības dienests PET brīdinājis, ka teritorija kļuvusi par dažādu ietekmes kampaņu mērķi, tostarp digitālajā vidē. Eksperti norāda, ka izmantotās metodes līdzinās Krievijas taktikām Austrumeiropā – radot mākslīgu priekšstatu par plašu sabiedrības atbalstu.

2. solis: Grenlandei piedāvāt izdevīgu darījumu

Ja Grenlande nobalsotu par neatkarību, nākamais solis būtu tās piesaiste ASV ietekmes zonai. Trampa aprindās vairākkārt izskanējusi ideja par Grenlandes pievienošanu ASV kā jaunam štatam, taču šāda iespēja sastopas ar krasu sabiedrības pretestību – 85% grenlandiešu iebilst pret pievienošanos ASV.

Alternatīva varētu būt tā dēvētais Brīvās asociācijas pakts, līdzīgs ASV līgumiem ar Mikronēziju, Māršala salām un Palau. Šāds līgums paredzētu ASV drošības garantijas, ekonomisko atbalstu un brīvu militāro klātbūtni apmaiņā pret politisku ietekmi.

Daļa Grenlandes neatkarības kustības pārstāvju šādu modeli uzskata par iespējamu kompromisu, tomēr militārie un politiskie eksperti brīdina, ka Tramps sarunās, visticamāk, rīkotos savās interesēs, atstājot Grenlandi vājākā pozīcijā.

3. solis: Eiropas piesaistīšana darījumam

Eiropas Savienības valstis, īpaši Dānija, visticamāk, stingri iebilstu pret Grenlandes atrautību no Kopenhāgenas. Taču ASV rīcībā ir spēcīgs politisks spiediena instruments – Ukraina.

Diplomāti pieļauj scenāriju, kurā ASV piedāvātu Eiropai stingrākas drošības garantijas Ukrainai apmaiņā pret piekāpšanos Grenlandes jautājumā. Šāds "drošība pret drošību" darījums Eiropai būtu politiski smags, taču, iespējams, mazāk sāpīgs nekā atklāts konflikts ar Vašingtonu.

4. solis: Militāra iejaukšanās

Ja Grenlande vai Dānija atteiktos sadarboties, galējais scenārijs būtu militāra iejaukšanās. Eksperti norāda, ka Grenlandei praktiski nav savu aizsardzības spēku, bet Dānijas militārā klātbūtne salā ir ļoti ierobežota.

ASV jau šobrīd uztur simtiem militārpersonu Pitufikas kosmosa bāzē, un, pēc drošības analītiķu domām, Nūkas pārņemšana militārā ceļā būtu iespējama pat pusstundas laikā. Tomēr šāds solis būtu pretrunā starptautiskajām tiesībām un, kā uzsver eksperti, faktiski apdraudētu NATO pastāvēšanu, būtiski iedragājot ASV attiecības ar sabiedrotajiem.

Neskatoties uz satraucošajiem scenārijiem, NATO amatpersonas uzsver, ka šobrīd līdz atklātai militārai eskalācijai vēl ir tālu. Taču bažas Eiropā pieaug – īpaši ņemot vērā Trampa neprognozējamo rīcību un gatavību savus draudus īstenot.