"Cilvēki netic, kamēr tas nenotiek tik tuvu" – Mančestrā dzīvojošie latvieši par pilsētā valdošo nomācošo sajūtu
Mančestrā dzīvo un strādā arī daudzi Latvijas valstspiederīgie. Vairāki latvieši sprādziena brīdī arī bijuši arēnā; par laimi, nav ziņu, ka kāds no viņiem uzbrukumā būtu cietis. TV3 Ziņu uzrunātie Mančestras latvieši stāta, ka patlaban pilsētā valda bailes un skumjas, daudzi izvēlas pagaidām palikt mājās. Ielas ir pustukšas, un Mančestra šodien atgādinot spoku pilsētu.
"Viss centrs ir pilns ar policistiem, tā teritorija ir noslēgta vēl joprojām. Visi šodien izskatās ļoti bēdīgi, veikalos cilvēki nesaprot, – vērt vaļā vai nē, darbinieki nevar ierasties, jo ir slēgta stacija. Paši dzīvojām 10 minūšu gājienā no turienes, neko nedzirdējām, gulējām. Cilvēki ir mazāk, izvairās, es pati arī izvairos iet pa galvenajām ielām, cilvēki izvairās iet publiskās ielās, man draugi teica, ka mājās sēdēs," teic Mančestrā dzīvojošā Alise.
"Vispār ir tāda ļoti drūma noskaņa. Tas, kas notika, ir tieši blakus visiem iepirkuma centriem un lielajiem veikaliem. [Iedzīvotāji] it kā cenšas turpināt savu ikdienu, bet ir jūtama tāda liela nospiestība sajūta. Satiksme ir diezgan ierobežota, centrā neiet ne vilcieni ne tramvaji. Tajā pašā brīdī nedrīkst baidīties, jo arī, ejot pa ielu, var akmens uz galvas uzkrist virsū. It kā mēs visi apzināmies, ka tas var notikt, bet vēl joprojām ir tā sajuta – nu ne jau ar mani," atzīst Madara.
"Mēs nezinājām, kas notika, lai gan dzīvojam 15 minūtes līdz arēnai, dzirdējām, ka daudz helikopteru lidoja un policija brauca, bet tas diezgan ir pierasti Mančestrā, jo tā ir liela pilsēta. Man asaras uznāca, es nevarēju noticēt, zinot, ka daudzi draugi un kursa biedri strādā arēna, man pirmā doma bija: ak dievs, vai tiešam tas ir noticis?! Cilvēki netic, kamēr tas nenotiek tik tuvu," atzīst Anna.
