Cīņā ar viltus ziņām Brisele rosina īpaši marķēt mākslīgā intelekta radītu saturu

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Vera Jourova paudusi, ka jaunākās paaudzes mākslīgā intelekta čatbotu, tostarp daudz aprunātais "’ChatGPT’’, spēja radīt komplicētu saturu un vizuālos materiālus dažu sekunžu laikā rada "’jaunus izaicinājumus cīņā pret dezinformāciju’’.

Tādēļ viņa lūdz tehnoloģiju uzņēmumiem, kas parakstījuši 27 valstu bloka brīvprātīgā dezinformācijas apkarošanas prakses kodeksu, veltīt pūles problēmas risināšanai. To starpā ir arī "’Google’’, "’Meta’’ un "’TikTok’’.

Jourovas ieskatā tiešsaistes platformām, kas savos pakalpojumos integrējušas ģeneratīvo mākslīgo intelektu, piemēram, "’Microsoft’’ meklētājprogrammu "’Bing’’ vai "’Google’’ tērzēšanas robotu "’Bard’’, būtu jāizstrādā drošības pasākumi, lai novērstu "’ļaunprātīgos dalībniekus’’ no dezinformācijas ģenerēšanas.

Proti, uzņēmumiem, kas piedāvā pakalpojumus, kuriem ir potenciāls izplatīt mākslīgā intelekta radītu dezinformāciju, būtu jāievieš tehnoloģija, kas ļautu "’atpazīt šādu saturu un skaidro to marķētu lietotājiem’’.

EK viceprezidente sacījusi, ka ES noteikumu mērķis ir aizsargāt vārda brīvību, bet, runājot par mākslīgo intelektu, viņa neredz nekādu pamatojumu, lai "’vārda brīvība būtu ļauta arī tehnoloģijām’’.

AP akcentē, ka Eiropa uzņēmusies vadošo lomu globālajā kustībā, lai regulētu mākslīgo intelektu ar jaunu likumu, taču regulējums vispirms jāapstiprina, un tas nestāsies spēkā vēl vairākus gadus. Tajā pašā laikā ES amatpersonas ir noraizējušās, ka šajā ziņā nepieciešama ātrāka rīcība nekā parasti, lai regulējums neatpaliktu no mākslīgā intelekta straujās attīstības.

Jourova arī uzsvērusi, ka kodeksa brīvprātīgās saistības drīzumā kļūs par juridiskām saistībām, jo tiks iekļautas ES Digitālo pakalpojumu likumā, kas lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem būs jāizpilda līdz augusta beigām. EK viceprezidente gan piebildusi, ka mākslīgā satura marķēšana būtu jāuzsāk nekavējoties.

To uzņēmumu starpā, kas tomēr atteikušies no kodeksa parakstīšanas, ir "’Twitter’’. Tiek lēsts, ka tas ir vēl viens miljardiera Īlona Maska solis "’vaļīgākā grožu palaišanā’’ mikroblogošanas vietnes uzturēšanā pēc tam, kad pērnajā gadā Masks soctīklu iegādājās.

"’’’Twitter’’ izvēlējies grūtāko ceļu. Viņi izvēlējās konfrontāciju. Ņemiet vērā, ka, izstājoties no kodeksa, "’Twitter’’ piesaistījis lielu uzmanību, un tā darbības un atbilstība ES tiesību aktiem tiks rūpīgi un steidzami pārbaudīta,’’ piekodinājusi Jourova.