Covid‑19 krīze: Briselē centīsies vienoties par ES ekonomikas atlabšanas plānu
Pēc gandrīz piecu mēnešu pārtraukuma visi Eiropas Savienības dalībvalstu līderi piektdien atkal tiekas klātienē. Galvenais uzdevums – atrisināt ieilgušās domstarpības par to, kā dalāma nauda Covid-19 atveseļošanās fondā un nākamajā septiņgades budžetā.
Līdz šim – diskusijās neklātienē – pretrunas par šiem jautājumiem neizdevās atrisināt, tāpēc tagad cerības tiek liktas uz klātienes sarunām. Ierodoties Briselē, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš teica, ka Latvijas interesēs ir, lai vienošanās tiek panākta iespējami ātrāk.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Krišjānis KariņšMinistru prezidents (JV)No Latvijas viedokļa raugoties, pats svarīgākais ir darīt visu, lai mēs varētu panākt vienošanos, lai mums, mūsu iedzīvotājiem, mūsu ekonomikai būtu skaidrība, kā mēs varēsim tālāk attīstīties. Ir runa gan par daudzgadu budžetu, gan par šo atjaunošanas fondu, es esmu atnācis labā garastāvokli strādāt šodien, rīt, ja vajadzēs, – aizparīt, lai panāktu kopējo vienošanos.
Attiecībā uz Covid-19 seku novēršanas fondu Eiropas Komisijas plāns paredz 750 miljardus eiro iegūt, tos aizņemoties finanšu tirgos. 500 miljardi no šīs summas tiktu piešķirti grantu veidā un 250 miljardi – kā aizdevumi. Latvija varētu pretendēt uz grantiem aptuveni trīs miljardu apmērā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
