Uz saturu

Drebot par iespējamo apvērsumu, Putins baidās izbraukt no valsts

Lai gan augustā Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) gaidāmais BRICS valstu samits starptautiskā izolācijā ierautajai Krievijai un paša Vladimira Putina "sejai" ir īpaši nozīmīgs, Jevgeņija Prigožina vadītā "Vagner" algotņu grupējuma dumpis arī šajā ziņā ir sajaucis Kremļa kārtis.

2023. gada 14. jūlijā 12:40

Starptautiskās Krimināltiesas izdotais Putina aresta orderis vairs nav galvenais punkts to šķēršļu listē, kas Kremlim joprojām liedz pieņemt galīgo lēmuma par Putina dalību BRICS valstu samitā. Pēc vagneriešu dumpja Putins visvairāk baidās par valsts apvērsuma iespēju savas prombūtnes laikā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Visi tiek turēti aizdomās"

Kā atzīmē izdevums "The Moscow Times", atsaucoties uz saviem avotiem, Putina iespējamo braucienu uz DĀR var norakstīt gaisotne, kas valda Krievijā pēc vagneriešu izgājiena. Proti, Kremlī baidoties par iespējamu valsts apvērsumu, ja Putins izbrauks no valsts.

Krievijas valdības ierēdņi izdevumam atklājuši, ka saistībā ar BRICS samitu Ārlietu ministrija izstrādā divus scenārijus: ar Putina dalību un bez tās. Ja iekšējās un ārējās drošības jautājumi ņems virsroku, Putins sanāksmē piedalīšoties tikai attālināti.

Oficiālus komentārus par Putina iespējamo dalību samitā Kremlis pagaidām nesniedz.

"Vagner" kampaņa ir radījusi problēmu un bažas par iespējamo valsts apvērsumu," sacījis kāds Krievijas ierēdnis. Tagad visi tiekot turēti aizdomās un nevainīguma prezumpcija nedarbojoties.

Kijivas Ekonomikas skolas direktors Timofejs Milovanovs pašreizējo atmosfēru Maskavā raksturo kā kārtējo Putina režīma sabrukuma posmu. Viņaprāt, pašlaik tas nonācis "paranojas" un "iekšējā loka tīrīšanas" fāzē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Vagnera" nav un nebija?

Šajās dienās Putins sev pievērsis uzmanību ar izteikumiem intervijā izdevumam "Komersant". Atbildot uz jautājumu, vai tiks saglabāts algotņu grupējums "Vagner", viņš paziņojis, ka "Vagner" nemaz nepastāv. Turklāt, nevis vairs nepastāv, bet tāda nemaz nav bijis.

"Mums taču nav likuma par privātām militārām organizācijām! Tā vienkārši nav! Šādas juridiskās personas nav," centās ieskaidrot Putins. Tiesa, viņš vēlāk atzina, ka "grupa ir", bet juridiski tā nepastāv. Tās legalizācija esot "atsevišķs" un "sarežģīts" jautājums.

Citiem vārdiem sakot, runa ir par pirātisku bandu. Tiesa, tā pilnībā finansēta no valsts, – arī to vismaz iepriekš stāstīja pats Putins.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Notiek "lielā tīrīšana"

Pēc vagneriešu Jāņu dienā sarīkotā dumpja Kremlis uzsācis plašu "tīrīšanas" kampaņu, par ko medijos parādās aizvien plašāka informācija.

Kā vēsta izdevums "The Wall Street Journal", "tīrīšanas" ietvaros aizturētas vairāk nekā desmit augsta ranga Krievijas militārpersonas ar ģenerāli Surovikinu priekšgalā.

Kāds avots laikrakstu informējis, ka Surovikins zinājis par Prigožina plāniem, lai gan dumpī pats nav iesaistījies.

Pašlaik visi Putina režīmam "neuzticamie" militāristi tiekot uzraudzīti, un viņi neesot ne īsti palaisti mājās, ne īsti arestēti, toties tiekot pratināti, lai noskaidrotu katra lomu Prigožina pasākumā.

Putina centieni izķert nelojālos bruņot spēku rindās ieguvuši plašākus apmērus. Tiek ziņots arī par aptuveni 15 virsnieku atstādināšanu vai atvaļināšanu. Pēdējais gadījums saistīts ar ģenerālleitnanta Ivana Popova atstādināšanu un viņa publisko demaršu pret bruņoto spēku vadību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Eksperti vērtē, ka "tīrīšana" Krievijas armijas rindās ne tikai izgaismo tās vājās vietas, bet vēl vairāk iedragā bruņoto spēku turpmākās kaujas spējas.

Savukārt Krievijas mediju pētniece, izdevuma "The Daily Beast" publiciste Džūlija Deivisa vērtē, ka plaisas Putina režīmā atklāj ne tikai notikumi, kas saistīti ar militārajām aprindām, bet arī gaisotne Krievijas sabiedrībā kopumā.

Šajā kontekstā eksperte atzīmē, ka centrālais Maskavas propagandists Vladimirs Solovjovs ēterā nolādējis savus klausītājus par to, ka tie nostājušies atstādinātā ģenerāļa Popova pusē. Kremļa vaukšķim nācies nopelt arī savu draugu Andreju Guruļevu par to, ka viņš dalījās ar Popova pausto kritiku Krievijas augstākajai militārajai vadībai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gaida drūmus laikus, bet virziens – pareizs

Karam ar Ukrainu ieilgstot, dronu uzlidojumiem un Krievijas teritoriju apšaudīšanai kļūstot par ierastu parādību, Krievijas iedzīvotāji zaudē ticību gaišai nākotnei.

Saskaņā ar jaunākajiem Krievijas socioloģisko pētījumu aģentūras "Levada centrs" veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem jūnijā 58% Krievijas iedzīvotāju atzinuši, ka valsti sagaida "grūti laiki".

Pēdējā gada laikā par 10% audzis to iedzīvotāju skaits, kuri Krievijas nākotni redz drūmās krāsās. Pesimisms Krievijas sabiedrībā sasniedzis vēsturiski augstāko punktu kopš 2008. gada.

Sociologi vērtē, ka drūmo noskaņojumu par nākotni īpaši vairo Krievijas iebrukums Ukrainā, kas valstij atnesis pirmo masveida mobilizāciju kopš 1940. gada, ekonomikas kritumu, kā arī vairāk upuru nekā visos pārējos karos kopā pēc Otrā pasaules kara.

Paradoksāli, bet vienlaikus 61% Krievijas iedzīvotāju atzinuši, ka Krievija iet "pareizajā virzienā". Un katrs trešais respondents paudis atbalstu "Putina kursam".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm