Eiropa apsver neiedomājamo: kā atriebties Krievijai

Braže aicina uz proaktīvu rīcību

Krievijas droni un aģenti pēdējos mēnešos ir izvērsuši uzbrukumus vairākās NATO valstīs, radot situāciju, kas pirms dažiem gadiem šķistu neiedomājama — Eiropa plāno, kā atbildēt.

Idejas ietver kopīgus kiberuzbrukumus pret Krieviju, ātrāku un koordinētāku hibrīdo uzbrukumu vainīgo noskaidrošanu, kā arī negaidītas NATO militārās mācības.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže uzsver, ka Krievija nepārtraukti pārbauda robežas un meklē, cik tālu var iet. Viņa aicina uz daudz proaktīvāku rīcību, norādot, ka signālu nosūta nevis runas, bet darbi.

Uzbrukumi kļūst biežāki un agresīvāki

Polijas un Rumānijas teritoriju nesen šķērsojuši Krievijas droni, bet citviet Eiropā lidostas un militārās bāzes satricinājuši neidentificēti lidaparāti.

Reģistrēti arī GPS traucējumi, militāro lidaparātu un kuģu provokācijas, kā arī sprādziens uz svarīgas Polijas dzelzceļa līnijas, kas nodrošina ieroču piegādes Ukrainai.

Vācijas aizsardzības valsts sekretārs Florians Hāns vaicā, cik ilgi Eiropa vēl tolerēs šāda veida karadarbību.

Hibrīdkarš nav jauna parādība — Krievija ir veikusi slepkavības, sabotāžu un dezinformācijas kampaņas visā kontinentā. Taču pašreizējais uzbrukumu apjoms ir bezprecedenta, "GLOBSEC" saskaitījis vairāk nekā 110 sabotāžas gadījumu šā gada pirmajos septiņos mēnešos.

Kremlis vēro un provocē

Putins oktobrī brīdināja par Eiropas "militarizāciju", bet Medvedevs paziņoja: "ASV ir mūsu ienaidnieks."

Eiropa savukārt cenšas izvairīties no tieša konflikta ar kodollielvalsti, vienlaikus nodrošinot pietiekamu atturēšanu. Zviedrijas bruņoto spēku vadītājs Maikls Klasons norāda: "Mums nedrīkst būt bail — jābūt stingriem."

NATO jau ir pastiprinājusi dronu un pretgaisa aizsardzības spējas austrumu flangā, īpaši pēc Krievijas dronu notriekšanas Polijā.

Taču šādas darbības izsauc Maskavas agresīvu reakciju — Medvedevs Eiropu nosaucis par "trīcošu baru, ko dzen uz kaušanu".

Eiropas valstu tonis kļūst stingrāks

Polijā pēc dzelzceļa sabotāžas izvietoti 10 000 karavīru infrastruktūras aizsardzībai, un premjers Donalds Tusks Krievijas darbības nodēvējis par "valstu terorismu".

ES augstā pārstāve Kaja Kallasa brīdina — hibrīdās aktivitātes apdraud visu bloku un prasa spēcīgu atbildi.

Itālijas aizsardzības ministrs Guido Kroseto kritizējis Eiropas pasivitāti un prezentējis 125 lappušu plānu, kas paredz Eiropas centra izveidi hibrīdkara apkarošanai, 1500 cilvēku kiberspēju vienību un speciālistus, kas apgūtu mākslīgā intelekta izmantošanu drošībā.

Valstis apsver iespēju vērst pret Krieviju mērķētus kiberuzbrukumus, piemēram, traucēt ieroču ražošanu Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā, ietekmēt enerģētikas objektus vai militāro transportu.

Šāda rīcība gan būtu jāīsteno ar "ticamu noliegumu", lai izvairītos no tiešas eskalācijas.

NATO dod priekšroku spēka demonstrācijai

NATO, būdama aizsardzības alianse, kavējas spert ofensīvus soļus. Taču eksperti iesaka biežāk rīkot negaidītas militārās mācības pie Krievijas robežām, kā arī ātri un publiski norādīt uz Maskavas vainu hibrīdajos uzbrukumos.

Tajā pašā laikā Eiropas Hibrīdās draudu kompetences centrs turpina apmācības un politikas izstrādi dalībvalstīm.