Eiropa, Ukraina un ASV sāk apspriest "miera plānu" Ženēvā

Piektdien, 21. novembrī, ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukrainas prezidentam Volodimiru Zelenskim līdz ceturtdienai, 27. novembrim, jāapstiprina 28 punktu plāns, kas paredz Ukrainai pienākumu atdot teritorijas, ierobežot savus bruņotos spēkus un atteikties no ambīcijām pievienoties NATO aliansei.

Daudziem ukraiņiem, arī tiem karavīriem, kas cīnās frontē, šie nosacījumi nozīmē kapitulāciju pēc gandrīz četru gadu ilgām cīņām Eiropas asiņainākajā konfliktā kopš Otrā pasaules kara.

Kopš plāna izziņošanas ir neskaidrība, kas bijis iesaistīts tā izstrādē. Eiropas sabiedrotie paziņojuši, ka "miera plāns" ar viņiem nav apspriests.

ASV amatpersona paziņojusi, ka ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un valsts sekretārs Marko Rubio svētdien, 23. novembrī, ieradušies uz sarunām par Krievijas pilnīga iebrukuma izbeigšanu.

"Mēs ceram izstrādāt detaļas… izstrādāt vienošanos, kas būtu izdevīga viņiem (Ukrainai)," teica ASV amatpersona. "Vienošanās nebūs, kamēr abi prezidenti nesanāks kopā," sacīja amatpersona, atsaucoties uz Trampu un Zelenski.

Pirms Rubio došanās uz Ženēvu Tramps paziņoja, ka viņa pašreizējais priekšlikums par kara beigšanu nav galīgais piedāvājums.

ASV amatpersona paziņoja, ka svētdienas, 23. novembra, rītā pirms sarunu sākšanas Ženēvā notiks koordinēšanas sanāksmes. Amatpersona piebilda, ka ASV un Ukrainas amatpersonas dienas garumā sarunāsies dažādos formātos.

Pirms Ženēvas sanāksmes notikušas arī pozitīvas un konstruktīvas sarunas starp ASV un Ukrainas amatpersonām, sacīja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Svētdienas rītā, kad sarunas bija teju sākušās, Ženēvā brauca diplomātisko automašīnu konvoji. Sarunās Ženēvā piedalās arī ASV armijas sekretārs Daniels Driskols, bet Ukrainas delegāciju vada Zelenska biroja vadītājs Andrejs Jermaks.

Diskusijās kopā ar Eiropas Savienību piedalās Francijas, Lielbritānijas un Vācijas E3 alianses nacionālās drošības padomnieki. Arī Itālija nosūtījusi savu pārstāvi.

Pirms sarunām Zelenskis brīdināja, ka Ukraina riskē zaudēt savu cieņu un brīvību – vai Vašingtonas atbalstu – saistībā ar šo plānu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins aprakstīja plānu kā pamatu konflikta risināšanai, bet Maskava var iebilst pret dažiem plāna priekšlikumiem, kas prasa tās spēkiem atkāpties no dažām ieņemtām teritorijām.