Eiropa vēlas "Dzelzs kupolu", lai aizsargātu savas debesis. Kā tas strādās?

Eiropas "Sky Shield" iniciatīva, kas tika nopietni izveidota 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, apvieno 21 dalībvalsti, tostarp Apvienoto Karalisti, Nīderlandi, Poliju, Poliju, Grieķiju un Somiju, kuras vienojas sadarboties attiecībā uz aizsardzības sistēmu iegādi, uzturēšanu un izmantošanu, lai cita citu atbalstītu.

Ieroči galu galā tiks integrēti jau pastāvošajā NATO misijā, kas "aizsargā alianses teritoriju… pret jebkādiem gaisa vai raķešu draudiem vai uzbrukumiem", teikts tās tīmekļa vietnē.

Šīs iniciatīvas pamatā ir Arrow 3 – Izraēlas un ASV pretraķešu aizsardzības sistēma, kas var pārtvert tāla darbības rādiusa ballistiskās raķetes.

Šī tehnoloģija pēdējo reizi tika demonstrēta, kad Izraēla to izmantoja, lai notriektu Irānas raķetes, kas uz to tika raidītas pēc uzbrukuma Irānas vēstniecībai Sīrijā šā gada sākumā.

Vācijas federālās Aizsardzības ministrijas pārstāvis jūlijā, deviņus mēnešus pēc konflikta sākuma, "Euronews Next" sacīja, ka "nav nekādu izmaiņu – iepirkums notiek saskaņā ar plānu".

Eiropas debesu vairoga iniciatīvai būs trīs pretraķešu aizsardzības līmeņi: tuvā, vidējā un tālā darbības rādiusa.

Tie ir attālumi, ko var aizsargāt katra tipa raķetes:

• Maza darbības rādiusa: līdz 15 km platumā, līdz 6 km augstumā;
• vidēja darbības rādiusa: 15-50 km attālumā un līdz maksimāli 25 km augstumā;
• lielais darbības rādiuss: vairāk nekā 50 km attālums un līdz 35 km augstums.