Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzdot Maskavai gādāt par Doneckā uz nāvi notiesātā marokāņa drošību

Jau vēstīts, ka Ukrainas austrumos ar Krievijas atbalstu izveidotās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas (DTR) "tiesa" 9. jūnijā piesprieda nāvessodu Brahimam un diviem britiem – Šonam Pinneram un Eidenam Aslinam. Visi trīs ir Ukrainas armijas karavīri, kas parakstīja līgumu par dienestu bruņotajos spēkos vēl pirms Krievijas iebrukuma.

Tā dēvētā tiesa atzina viņus par vainīgiem "mēģinājumā ar spēku sagrābt varu DTR", kā arī apmācības iziešanā, lai īstenotu "teroristiskas darbības".

Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzdeva Krievijas varasiestādēm kā pagaidu pasākumu nodrošināt, ka tā dēvētās DTR tiesas Brahimam piespriestais nāvessods netiek izpildīts, kā arī gādāt par adekvātiem ieslodzījuma apstākļiem un medicīnisko aprūpi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzdeva Krievijai pēc divām nedēļām informēt par veiktajiem pasākumiem. Tomēr pirms pāris dienām Krievija paziņojusi, ka vairs negrasās ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka pagaidu pasākumi ir saistoši un tiek pieņemti retos gadījumos, kad pastāv tūlītējas briesmas un draud neatgriezenisks kaitējums.

Tiesas dokumenti liecina, ka Brahims ieradās Ukrainā kā students 2019.gadā. Pinners un Aslins dzīvo Ukrainā kopš 2018.gada.

Ukrainas Ārlietu ministrija asi kritizējusi viņiem piespriestos nāvessodus.

Ārzemnieki Ukrainas armijā ir ierindas karavīri un pret viņiem jāizturas kā pret karavīriem, uzsvēra ministrijas preses pārstāvis, norādot, ka viņiem ir kara gūstekņu tiesības.

Krievijā ir noteikts moratorijs nāvessoda izpildei, taču tas netiek piemērots Ukrainas apgabaliem, kurus okupējusi Krievijas armija. Mediji ziņo, ka Ukrainas ārvalstu karavīriem piespriestais nāvessods varētu tikt izpildīts nošaujot.

Krievijas amatpersonas paziņojušas, ka uzskata Ukrainas pusē karojošos ārzemniekus par algotņiem, tādēļ uz tiem neattiecoties starptautiskās tiesības, kas aizsargā karagūstekņus.