Eiropas izlūki apšauba kara beigšanos šogad

Piecu Eiropas valstu izlūkdienestu vadītāji aģentūrai Reuters atzina, ka Maskava nav ieinteresēta ātrā kara izbeigšanā. Viens no viņiem sarunas, kuru jaunākā kārta šonedēļ notika Ženēvā, nodēvēja par "sarunu teātri". Četri amatpersonu avoti uzskata, ka Krievija izmanto dialogu ar ASV, lai panāktu sankciju mīkstināšanu un slēgtu izdevīgus biznesa darījumus.

Lasi vēl: Miera sarunas Ženēvā neiztiek bez saspīlējumiem, Zelenskis sauc Trampa pieeju par "negodīgu"

Izlūkdienestu pārstāvji uzsver, ka Maskavas stratēģiskie mērķi nav mainījušies. "Krievija nemeklē miera līgumu. Tā īsteno savus stratēģiskos mērķus," sacīja viens no dienestu vadītājiem, norādot, ka to vidū ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska atstādināšana un "neitrālas" buferzonas izveide starp Rietumiem un Krieviju.

Tāpat Maskava vēlas, lai Ukraina izvestu savus spēkus no atlikušās Doneckas apgabala daļas, ko Krievijai līdz šim nav izdevies pilnībā ieņemt, taču Kijiva to kategoriski noraida. Vēl viena amatpersona brīdināja, ka piekāpšanās Doneckas jautājumā nenozīmētu kara beigas: "Ja krievi saņemtu šīs koncesijas, tas, iespējams, būtu tikai īsto sarunu sākums."

Noskaties: Putins ir gatavs karot vēl divus gadus, norāda izlūki

Tikmēr sarunas no ASV puses vada uzņēmējs Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners, kuri nav profesionāli diplomāti vai reģiona eksperti. Baltā nama pārstāve Anna Kellija, reaģējot uz anonīmo kritiku, paziņoja, ka Tramps un viņa komanda esot darījuši vairāk nekā jebkurš cits, lai tuvinātu puses mieram.

Vienlaikus Ukrainas puse norāda, ka sarunās apspriesti arī plaši divpusējās sadarbības piedāvājumi vairāku triljonu dolāru vērtībā. Izlūkdienestu vērtējumā Krievijas ekonomika pašlaik nav sabrukuma priekšā, taču to apdraud augstas aizņemšanās izmaksas, ierobežota piekļuve kapitāla tirgiem un sarūkošas finanšu rezerves, kas 2026. gada otrajā pusē varētu radīt būtiskus riskus.