Eiropas līderi Minhenē cenšas saprast Trampa nolūkus. Tā vietā ASV viceprezidents viņiem sagādā "aukstu dušu"
Visu acis pievērstas Minhenei, kur šajās dienās, iespējams, izšķiras ne tikai Ukrainas liktenis, bet arī tas, vai Rietumu pasaules daļas – Eiropa un Amerika – vispār vēl turas kopā. Minhenē norit ikgadējā drošības konference, uz kuru pulcējas faktiski visi, kas spēlē kādu lomu Rietumvalstu aizsardzības un ārpolitikas veidošanā. Pēdējās dienas pagājušas, Eiropas līderiem cenšoties saprast, kādi tad beigu beigās ir Donalda Trampa nolūki, un Trampa viceprezidents viņiem sagādāja aukstu dušu.
Valstu līderu kopā sanākšana notiek trauksmainā laikā, daudziem ir sajūta, ka šeit var izšķirties ne vien Ukrainas, bet arī NATO alianses liktenis. Eiropas nometnē vislielākās bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa šķietamo piekāpību Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, šonedēļ uzsākot sarunas ar Maskavu. Trampa izteikumi raisījuši bažas, ka ukraiņu liktenis varētu tikt izlemts bez pašas Ukrainas un Eiropas iesaistes.
Ierodoties Minhenē, Volodimirs Zelenskis brīdināja – Putins nav ievērojis nevienu līgumu. Ja viņš sola, ka apstāsies, tas nenozīmē, ka tā arī notiks, un Putina nākamais sitiens varētu būt arī pa NATO valstīm.
"Tāpat kā 2022. gadā, viņi var iet tālāk Ukrainā vai var iet uz Poliju vai uz Baltijas valstīm. Un es domāju, ka tā ir viņa ideja. Es domāju, un arī viss, ko esmu saņēmis no izlūkdienestiem – manuprāt, viņš gatavojas karam ar NATO valstīm nākamgad. Es tā domāju, bet es nezinu, man nav 100%… Dievs dod, ka mums izdodas apturēt to trako čali un nebūs kara, neviena kara pasaulē, arī Eiropā."
Zelenskis piebilst – ja Ukrainas dalība NATO šobrīd nav iespējama, tad Ukrainai miera sarunās nepieciešams iegūt citas drošības garantijas. Kijiva arī iesniegusi ASV izskatīšanai priekšlikumu par Vašingtonas piekļuvi Ukrainas dabas resursiem apmaiņā pret turpmāku militāro atbalstu. Zelenskis arī paziņojis, ka ir gatavs tiešām sarunām ar Krieviju, taču Ukraina tajās nedrīkst būt viena. Zelenskis sarunas uzskatīs par iespējamām, tiklīdz Ukraina kopā ar Rietumu partneriem būs panākušas vienotu nostāju par to, kā izbeigt karu.
Balto namu Minhenes drošības konferencē pārstāv ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš pasākumā izvēlējās kritizēt nevis Krieviju vai Ķīnu, bet savus NATO sabiedrotos – eiropiešus -, kuri pārāk paļāvušies uz amerikāņu aizsardzību. Turklāt Venss daudzus pārsteidza, uzsverot, ka lielāks drauds par Krieviju un Ķīnu esot ideoloģiskie oponenti Rietumu demokrātisko valstu iekšienē. Karš Ukrainā pieminēts tikai, tā teikt, garāmejot. Sanākušie noklausījās tādu kā lekciju par nelegālo migrāciju un vārda brīvības ierobežošanu Vecajā kontinentā.
"Trampa administrācija ir ļoti nobažījušies par Eiropas drošību un uzskata, ka mēs varam panākt saprātīgu izlīgumu starp Krieviju un Ukrainu, kā arī uzskatām, ka turpmākajos gados Eiropai jāpieliek krietni vairāk pūliņu, gādājot pašai par savu drošību. Tajā pašā laikā drauds, par ko es raizējos visvairāk saistībā ar Eiropu, nenāk no Krievijas, Ķīnas vai kāda cita ārējs spēlētāja. Visvairāk es uztraucos par draudu iekšpusē."
Vensa runas laikā ierasto aplausu mirkļu vietā zālē nereti apmulsis klusums šķidru plaudējienu pavadībā.
Uz ASV viceprezidenta runu asi reaģēja Vācijas aizsardzības ministrs.
"Man bija sagatavota runa šodienai. Runa par drošību Eiropā, bet, godīgi, es nevaru sākt savu iecerēto runu. Ja es viņu pareizi sapratu, tad viņš stāvokli salīdzina Eiropā ar to, kas valda autoritāros režīmus. Dāmas un kungi, šis nav pieņemami!"
Vairākās individuālās tikšanās eiropieši brīdinājuši amerikāņu delegāciju par "viltus miera" draudiem. Šāds "viltus miers" ar Maskavu, kura mieru patiesībā nevēlas – dotu agresoram laiku pārgrupēties un uzbrukt ar jaunu jaudu. Minhenes drošības konference turpināsies līdz svētdienai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
