Eiropas līderiem grūtības vienoties par Krievijas naftas embargo
Eiropa nespēj tikt galā ar atsevišķu dalībvalstu iebildumiem par Krievijas naftas importa aizliegumu, līdz ar to iestrēgusi vienošanās par jaunu – sesto – sankciju raundu Maskavai. Vienošanās ir maz ticama, lai gan līderi patlaban tiekas Briselē, vēsta TV3 Ziņas.
Vēl vakar vakarā notika diskusijas, meklēti kompromisi un tādi arī piedāvāti, saistībā ar vēlamo naftas embargo Krievijai, proti, atteikšanās no Maskavas pumpētā melnā zelta Eiropas virzienā.
Perfektais scenārijs – pirmdien, 30. maijā, Briselē uz Eiropas līderu galdiem būtu vienošanās par sesto sankciju paketi, kurai visi piekrīt un strīdēšanās izpaliek. Realitātē vienprātība vēl visai tāla, taču Eiropas austrumi ir pārliecināti, ka vienošanās ir jāpieņem drošības vārdā, uzsvēra arī Latvijas premjers.
"Esmu pārliecināts, ka, lai Eiropā būtu drošība un miers, Krievijai ir jāzaudē karā. Ukrainai ir jāuzvar. Lai to panāktu, mēs varam palīdzēt divos veidos – atbalstīt Ukrainu militāri, lai spētu atsist Krievijas uzbrukumus, kā arī izolēt Krievijas ekonomiku. Tādēļ arī sankcijas apspriež jau trīs mēnešus."
Patlaban tādām valstīm kā Ungārija, kuras vairās aizgriezt krānu Krievijas enerģijai, tiek veidoti izņēmumi, pārejas periodi un daudz kas cits, proti, rakstīta sīkā druka. Kariņš brīdina, ka tā zūd skats uz "lielo bildi".
"Ja katra Eiropas valsts domātu tikai par sevi, mēs uz priekšu nepavirzītos. Latvija ir ļoti atkarīga no Krievijas enerģijas importa. Mēs no tā virzāmies prom. Mums tā nav problēma. Tas mums izmaksās vairāk, bet tā ir tikai nauda. Ukraiņi maksā ar savām dzīvībām."
Ungārija, kā jau sagaidāms, sankciju piedāvājumu kritizēja, prasot Eiropai risināt Budapeštas enerģijas vajadzības.
"Vispirms mēs noteicām sankcijas, tad sākām domāt par sekām un meklēt risinājumus. Bet, tā kā tā ir enerģētika, tas ir riskanti un nopietni. Tāpēc mums ir jāmaina pieeja – vispirms risinājumi, tad sankcijas. Līdz šim mums nav risinājumu," norādīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
Ungārija no Krievijas saņem ap 60% patērētās naftas.
Kopumā Eiropas Savienībā lielākā daļa valstu piekrīt naftas embargo un pat daļējs aizliegums, dažām valstīm saņemot izņēmumus, būtu vērtīgs – tā Igaunijas premjere.
"Ir svarīgi, ka ir noteiktas sankcijas. Un, protams, vislabāk būtu, ja visi būtu vienisprātis, un tāpēc mēs joprojām strādājam pie tā. Pat ja pieļaujam izņēmumus, tas tomēr ir labāk nekā nekas, jo Eiropas Savienība par 90% atbalsta naftas embargo," norādīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
No avotiem Briselē jau izskanējis, ka reālu vienošanos par naftas embargo varētu panākt vien līdz gada beigām. Cerības par panākumiem jau šajā sanāksmē pazemināja arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
"Nelieku lielas cerības, ka jautājumu atrisinās nākamajās 48 stundās. Bet es esmu pārliecināta, ka pēc tam mums pavērsies iespējas to panākt."
Kopumā Eiropas Savienība no Krievijas saņem ceturto daļu no patērētās naftas – lielākoties to pārstrādā un tā nonāk auto degvielas bākās. Aicinājumos pēc iespējas ātrāk pieņemt sankcijas, šodien pie samita norises vietas Briselē pulcējās protestētāju pulks.
Šajā kontekstā jāatceras – milzu nesaskaņas ir tieši par Krievijas naftu. Sarunas par iespējamo atteikšanos no dabasgāzes visas Eiropas mērogā būs daudz, daudz reižu grūtākas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
