Eiropas Parlamentu neapmierina jaunais daudzgadu budžets

Ar vienošanos par vairāk nekā vienu triljonu eiro lielo daudzgadu budžetu, ko Eiropas līderi panāca četru dienu sarunās, kas vairākkārt draudēja izjukt, eiroparlamentāriešus ārkārtas sēdē iepazīstināja Eiropadomes prezidents un Eiropas Komisijas vadītāja. Viņas runā atbalsojās eiroparlamentāriešu bažas par finansējuma apcirpšanu vairākām jomām.

"Jā, mums izdevās izvairīties no vēl lielākiem samazinājumiem, ko gribēja dažas dalībvalstis. Bet šis daudzgadu budžets ir kā grūti norijamas zāles," pauž Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Un Eiroparlamenta vairākums nav gatavs piedāvātās zāles norīt. Daudz kritikas izskanēja par to, ka apdalītas tādas jomas kā zinātne, aizsardzība un arī veselība. Līdzīgu nostāju pauda arī Roberts Zīle (NA) – vienīgais deputāts no Latvijas, kurš piedalījās debatēs.

"Budžetā ir vairākas jomas, kuras jo īpaši jāuzlabo. Mēs paužam nožēlu par finansējuma samazinājumu lauksaimniecībai un reģionālajai attīstībai, kas nozīmē mazāk naudas ekonomikas izaugsmei un citiem būtiskiem mērķiem," uzsver Zīle.

Mazāk kritikas bija par vienošanos veidot ekonomikas atveseļošanas plānu, lai mīkstinātu Covid-19 krīzes sekas. Tomēr bažas paustas par nepietiekamu kontroli finansējuma izlietošanā.

Tāpat ne visi ir apmierināti, ka jaunais fonds tiek veidots no naudas, ko dalībvalstis kopīgi aizņemsies. "Igaunijai, ko es pārstāvu, ir viens no zemākajiem parādiem pasaulē. Bet tagad mums nākas piekrist tam, ka visi kolektīvi aizņemsimies milzu naudu tikai tāpēc, ka citas Eiropas valstis gadiem ilgi bezatbildīgi rīkojušās ar savām finansēm," norāda Eiropas Parlamenta deputāts Jāks Madisons.

Eiroparlaments šodien pieņēma rezolūciju – cerībā, ka trūkumi budžetā tiks novērsti. Dalībvalstīm būs jāpanāk vienošanās ar deputātiem, jo Eiropas Parlamentam pieder galavārds budžeta apstiprināšanā.