Eiropas Savienība pagarina Krievijai noteiktās sankcijas. Vai tās ir efektīvas?

Līdzšinējais pret Krieviju noteikto sankciju termiņš beidzas 31. janvārī, taču ES līderi vienojās 2014. gadā noteiktos ierobežojumus pagarināt vēl uz pusgadu, pamatojoties uz Krievijas agresiju pret Ukrainu Azovas jūrā. NATO arī apliecināja, ka situācija Austrumukrainā nav kļuvusi mierīgāka.

"Mēs redzam, ka Austrumukrainā pamiers katru dienu tiek pārkāpts, turklāt izmantoti ieroči, kuru lietošanu aizliedz Minskas vienošānās," pauž NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Sankcijas paredz, ka daudzas Krievijas amatpersonas, Kremlim pietuvinātas personas un uzņēmēji joprojām nevarēs iebraukt ES teritorijā, kā arī ir iesaldēti viņu banku konti. Sarakstam pievienoti vēl deviņi cilvēki, kuri bija iesaistīti novembrī notikušo "vēlēšanu" rīkošanā Donbasā – Rietumi tās nosoda kā pretlikumīgas.

Ierobežojumi arī turpmāk ietekmēs Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozares. Par citām sankcijām pagaidām vēl netiekot spriests, jo savienībā valda pārliecība, ka pašreizējās jau ir pietiekami iedarbīgas.

"Tas ir tāds hibrīdkara elements, ko saka propagandisti no Krievijas, ka sankcijas neiedarbojas. Iedarbojas. Tā nelaime ir, ka tas prasa daudz ilgāku laiku pirms valsts sāk reāli mainīt nostāju. Plus, vēl būsim godīgi, kas ir alternatīva? Ja diplomātija nestrādā un militārā intervence nenotiks, tātad paliek ekonomisko sankciju instruments," saka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Par sankciju ietekmi, varot spriest kaut vai pēc tā, ka Krievija ir samazinājusi savu militāro budžetu un veikusi tādas reformas, kā pensionēšanās vecuma palielināšana, pret ko iedzīvotāji plaši protestēja. Taču skaidrs, ka manāmākas sekas būs vēl pēc vairākiem gadiem, ja vien Krievija uzvedību nemainīs.

"Tās tika ieviestas, lai radītu maksimālu spiedienu uz Kremli, bet neradīt spiedienu uz Krievijas sabiedrību, lai neradītu naidīgu attieksmi pašā Krievijas sabiedrībā. Sankcijām ir ierobežoti efekti un tā nevar ierobežot Krieviju pilnīgi visos jautājumos. Tas, kas skar militāro jomu, tas nav primārais sankciju mērķis," teic Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Aukstā kara laikā pret Padomju savienību spēkā bija sankcijas ilga desmitiem gadu. Sekmīgs sankciju piemērs bija Irāna – šo valsti sēsties pie sarunu galda piespieda pēc 2015.gada kodolvienošanās noteiktās sankcijas. Tiesa gan, ASV tagad tās atjaunojusi.