Eiropas Savienības dalībvalstu stiprināšanas plāns un atbalsts Ukrainai. Kādi ir galvenie secinājumi?

Briselē aizvadītajā ārkārtas samitā, kurā piedalījās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Eiropas Savienības līderi apstiprinājuši Eiropas Komisijas sagatavoto piecu punktu plānu, lai stiprinātu Eiropas drošību.

Ieguldījumiem aizsardzībā dalībvalstīm būs pieejams 150 miljardu eiro fonds, šim mērķim varēs izmantot arī Eiropas Savienības kopējo budžetu, kā arī plānota privātā kapitāla piesaistīšana.

Turklāt atcelti striktie noteikumi par budžeta deficīta apmēru, kas dalībvalstīm ļaus celt aizsardzības izdevumus uz deficīta palielināšanas rēķina. Ja katra valsts izdevumus drošībai kāpinātu vidēji par pusotru procentu no iekšzemes kopprodukta, tas ļautu papildus iegūt 650 miljardus eiro.

"Manuprāt, mēs šodien rakstām vēsturi. Pēc Eiropadomes sanāksmes esam apņēmības pilni nodrošināt Eiropas drošību un rīkoties tādā apmērā, ātrumā un apņēmībā, kā to prasa šī situācija. Kopā mēs esam apņēmušies ieguldīt vairāk, labāk un ātrāk," norāda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Taču pēc sarunām, kas ilga desmit stundas, Ungārijas iebildumu dēļ 27 valstis nespēja pieņemt kopīgu deklarāciju par atbalstu Ukrainai. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš atklāti atbalsta Vladimiru Putinu, jau iepriekš bija brīdinājis, ka izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu šāda dokumenta pieņemšanu.

"Pirmkārt, mums jātērē vairāk naudas, lai palielinātu savas militārās un aizsardzības spējas. Bet vienlaikus kādam jāfinansē Ukrainas armija, kas prasa milzumdaudz naudas, un amerikāņi nākotnē to nedarīs. Tad mums kaut kā ir jāfinansē Ukrainas valsts, jo pretējā gadījumā tā sabruks. Tāpēc es domāju, ka šīs trīs lietas kopā gluži vienkārši ir par daudz. Manuprāt, Eiropa to nevar atļauties. Ungārija noteikti ne," klāsta Ungārijas vadonis.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) uzskata, ka līdzīgi domājošām Eiropas valstīm būs jāatrod risinājums, kā palielināt militāro atbalstu Ukrainai. Vienlaikus viņa vērš uzmanību, ka Zelenskis tomēr var rēķināties ar papildu finansējumu Ukrainas armijai. To varēs piešķirt no samitā apstiprinātā Eiropas apbruņošanas plāna.

"Tās valstis, kas viņu vienmēr ir atbalstījušas, noteikti atbalstīs viņu vēl vairāk. Un, protams, es būtu gribējusi varbūt vēl kādu jaudīgāku, konkrētāku atbalstu Ukrainai. Bet arī šie piešķirtie piecu punktu mehānismi, ko paredzējusi ir Eiropas Komisija, arī sniedz atbalstu Ukrainai," saka Siliņa.

Izņemot Orbānu, pārējie 26 dalībvalstu līderi parakstīja paziņojumu, kurā iezīmētas sarkanās līnijas gaidāmajām miera sarunām, pausts atbalsts Ukrainas centieniem iestāties Eiropas Savienībā un apsolīta turpmāka militārās palīdzības sniegšana.