EP apstiprina 35 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai

Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

"Mēs nodrošināsim, lai Ukraina izmantotu Krievijas iesaldētos līdzekļus," savā "X" profilā raksta Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola.

Historic vote at @Europarl_EN today on €35 billion support to Ukraine.

We will make sure that Russian frozen assets are used by Ukraine.

To renew, rebuild and recover.#SlavaUkraini 🇪🇺🇺🇦

— Roberta Metsola (@EP_President) October 22, 2024

G7 valstis – Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija – kopā ar ES jūnijā vienojās nodrošināt Ukrainai aptuveni 50 miljardus dolāru lielu finansējumu aizdevuma veidā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

"Balsojums par finanšu piešķīrumu Ukrainai ir izšķirīgi svarīgs, taču Eiropai ir jādara vēl vairāk – dalībvalstu līderiem ir jākonfiscē Krievijas iesaldētos aktīvus un tie jāizmanto Ukrainas apbruņošanai un atjaunošanai. Putinam ir jārēķinās ar savas rīcības sekām," EP debatēs uzsvēra deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (JV).

🇺🇦🇪🇺Vēsturisks balsojums par 35 miljardu EUR finansiālo atbalstu Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus. Tas ir pareizais signāls Putinam – Krievijai būs jāsamaksā par agresiju un noziegumiem pret Ukrainu. Putinam ir jārēķinās ar savas rīcības sekām.#Ukraine #Europe pic.twitter.com/p52DikD4Sx

— Sandra Kalniete (@Kalniete) October 22, 2024

"Vēsturisks lēmums, ko tikko apstiprinājām balsojumā EP plenārsēdē – 35 miljardu eiro aizdevums Ukrainai, kuru atmaksās, izmantojot Krievijas Centrālās bankas iesaldētos aktīvus Eiropas bankās. Jo Par Ukrainas sagrautās infrastruktūras atjaunošanu ir jāmaksā agresorvalstij," sacīja EP deputāte no Latvijas Inese Vaidere (JV).

Vēsturisks lēmums, ko tikko apstiprinājām balsojumā EP plenārsēdē – 35 miljardu eiro aizdevums Ukrainai, kuru atmaksās, izmantojot Krievijas Centrālās bankas iesaldētos aktīvus Eiropas bankās. Jo Par Ukrainas sagrautās infrastruktūras atjaunošanu ir jāmaksā agresorvalstij!

— Inese Vaidere (@IneseVaidere) October 22, 2024

ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs sacīja, ka G7 valstis par savu ieguldījuma apjomu varētu paziņot piektdien sanāksmē Vašingtonā.

ES amatpersonas skaidroja, ka bloka aizdevuma apmērs ir līdz 35 miljardiem eiro, bet tas varētu samazināties atkarībā no tā, cik lielu summu piedāvās citas valstis.

Šis Ukrainas finansēšanas plāns aizstās esošo ES shēmu, kuras ietvaros jūlijā Kijivai tika piešķirti 1,7 miljardi dolāru.

Taču plāna īstenošana ir aizkavējusies, jo Amerikas Savienotās Valstis pieprasīja no ES garantijas, ka Krievijas aktīvi paliks iesaldēti. Pašlaik ES dalībvalstīm ik pēc sešiem mēnešiem ir jāvienojas par aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu, un Ungārija noraidīja priekšlikumu pagarināt šo periodu līdz 36 mēnešiem, apgalvojot, ka tā vēlas nogaidīt līdz ASV prezidenta vēlēšanām novembrī.

Neskaitot minēto plānu par finansējumu aizdevuma veidā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma ES un tās dalībvalstis sniegušas Kijivai atbalstu aptuveni 120 miljardu eiro apmērā.